Stāvoklis Dienvidsudānā un kaimiņvalstīs ir ātri pārvērties par ārkārtas situāciju humānajā jomā. Lai gan mēs darām visu iespējamo, lai ar ierobežotajiem resursiem nodrošinātu palīdzību un dzīvību glābjošu pajumti, reģionā gaidāms pārvietoto cilvēku skaita pieaugums, kamēr tiks atrasts politisks risinājums.

“Man nepieciešamas segas. Naktīs ir auksts, un es negribu, lai mani bērni saslimst.”

Rebeka Barnaba, 23 gadi, māte Doro nometnē

Lielākā daļa bēgļu ir sievietes un bērni, no kuriem daudzi šķērso robežu vieni paši. Viņi bieži ierodas vāji un novārdzināti nepietiekama uztura dēļ. Kad sākas lietus sezona, viņu problēmas padara vēl smagākas plūdi, pārtikas trūkums un slimības.

“Ja mēs lietus sezonas laikā ar gaisa transportu nespēsim piegādāt to, kas nepieciešams, cilvēki nomirs. Pavisam vienkārši.”

Marija Helēna Verneja (Marie-Hélène Verney), UNHCR

Etiopija pašlaik izmitina lielāko Dienvidsudānas bēgļu skaitu, bet tie, kuri nesen ieradušies, bēg uz blakus esošajiem Džūnkalī un Augšnīlas štatiem. Daudzi no viņiem baidās no draudoša uzbrukuma vai pārtikas trūkuma. Lai viņus izmitinātu, UNHCR un Etiopijas iestādes 2014. gada laikā ir atvērušas trīs jaunas nometnes, no kurām divas jau ir pilnas.

Vardarbība Dienvidsudānā turpina pieaugt, tiem, kuri devušies bēgļu gaitās, nepieciešama aizsardzība, pajumte, medicīniskā aprūpe un cita palīdzība. Izmantojot starpiestāžu reģionālu reaģēšanas plānu bēgļu jautājuma risināšanai, esam lūguši mums piešķirt USD 567 miljonus, lai mūsu darba grupas un partneri varētu reaģēt uz šīm vajadzībām, dodot cerību tiem, kuri bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.