ANO Globālie mērķi un piespiedu pārvietošana

UNHCR (ANO Bēgļu aģentūras) darbs saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem

ANO Globālie mērķi un piespiedu pārvietošana

UNHCR (ANO Bēgļu aģentūras) darbs saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem

Konfliktu un vajāšanu rezultātā vairāk nekā 80 miljoni cilvēku visā pasaulē ir bijuši spiesti pamest savas mājas.

Pasaulē, kuru arvien vairāk ietekmē klimata pārmaiņas, nabadzība un konflikti, ilgtspējīgas attīstības mērķus nevar sasniegt, ja neņem vērā arī bēgļu, valsts iekšienē pārvietoto personu un bezvalstnieku tiesības un vajadzības.

Programmas 2030. gadam pamatā esošie principi ir pamatots iemesls iekļaušanai, jo īpaši uzsverot neviena neatstāšanu novārtā un visu personu cilvēktiesību nodrošināšanu.

Šis ir par to, kā UNHCR strādā ar dažādiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Daudzi bēgļi un citas piespiedu kārtā pārvietotas personas dzīvo nabadzībā. 85 % no visiem bēgļiem dzīvo jaunattīstības valstīs, no tiem viena trešdaļa dzīvo vismazāk attīstītajās valstīs, kur ir plaši izplatīta galēja nabadzība.

Piemēram, 2021. gada novērtējums liecina, ka Libānā deviņi no desmit Sīrijas bēgļiem dzīvo galējā nabadzībā. UNHCR un Pasaules Bankas veiktā pētījumā par COVID-19 sociālekonomiskajām sekām prognozē, ka aptuveni puse bēgļu Ugandā, kas uzņem Āfrikā lielāko bēgļu skaitu (1,5 miljonus), galvenokārt no Dienvidsudānas, dzīvos zem nabadzības sliekšņa.

UNHCR strādā pie tā, lai cīņā pret nabadzību bēgļu un pārvietoto personu vidū, sociālās aizsardzības sistēmas tiek stiprinātas un paplašinātas, iekļaujot tajās piespiedu kārtā pārvietotās personas. UNHCR strādā arī pie tā, lai nodrošinātu to, ka bēgļiem ir vienlīdzīgas tiesības uz ekonomisko intergrāciju un tiesības strādāt, kas palīdz nodrošināt iztikas līdzekļus.

Konkrēta iniciatīva ir Koalīcija nabadzības mazināšanai, kurā ANO Bēgļu aģentūra ir apvienojusi spēkus ar Pasaules Banku un 13 NVO partneriem. Koalīcija ir izvirzījusi mērķi piecu gadu laikā samazināt nabadzību 500 000 bēgļu un viņus uzņemošajās mājsaimniecībās 35 valstīs.

Pārtikas trūkums padara cilvēkus neaizsargātus pret seksuālu izmantošanu, vardarbību un ekspluatāciju, un pārtikas trūkums var pastiprināt faktorus, kas liek cilvēkiem bēgt. 2019. gadā pasaulē 135 miljonu cilvēku 55 valstīs un teritorijās saskārās ar akūtu pārtikas trūkumu, un aptuveni 80 % no visiem cilvēkiem, kas pārvietoti piespiedu kārtā, dzīvo valstīs vai teritorijās, kurās ir akūts pārtikas trūkums un nav pieejams pietiekams uzturs.

Nepietiekama finansējuma dēļ humānajai palīdzībai bēgļi bieži saskaras ar pārtikas devu samazināšanu, kas var izraisīt nepietiekamu uzturu, anēmiju un bērnu augšanas aizkavēšanos. Piemēram, 2021. gadā Āfrikas austrumos un Āfrikas ragā 72 % no gandrīz pieciem miljoniem bēgļu šajā reģionā finansējuma trūkuma dēļ tika samazināts pārtikas daudzums.

Papildus pārtikas atbalsta sniegšanai kopā ar Pasaules pārtikas programmu (WFP), UNHCR atbalsta valdības veikt pasākumus, lai kontrolētu pilvērtīga uztura uzņemšanu, kas ir īpaši būtiski maziem bērniem un zīdaiņiem. UNHCR kopā ar partneriem un valdībām aizstāv bēgļu iekļaušanu dažādās uztura programmās.

Kā konkrētu iniciatīvu, ko UNHCR un WFP veic jau vairākus gadus bēgļu nometnēs Kenijā un Etiopijā, var minēt daudzstāvu dārzu (MSG) ierīkošanu. Šie dārzi ir daļa no pārtikas nodrošinājuma stratēģijas, lai atbalstītu uztura daudzveidību un iesaistītu pašus bēgļus pārtikas audzēšanā un patēriņā.

Laba veselība ir būtisks priekšnosacījums, lai bēgļi varētu atjaunot savu dzīvi. Tomēr gadiem vai pat gadu desmitiem ilgā piespiedu pārvietošanās, protams, ietekmē bēgļu gaitās esošo cilvēku veselību un labklājību, un daudzi bēgļi saskaras ar šķēršļiem vai pat pilnībā nespēj piekļūt veselības aprūpei, tostarp arī garīgās veselības aprūpei. 

Piemēram, Jemenā, kur miljoniem cilvēku ir piespiedu kārtā pārvietoti, piekļuve veselības aprūpei, ūdenim un sanitārijai ir ierobežota. 40 000 Somālijas bēgļu 2021. gadā draud tas, ka viņi paliks pilnīgi bez primārās veselības aprūpes.

Covid-19 vīruss ir smagi skāris bēgļus, cilvēkus, kas piespiedu kārtā pārvietoti, un cilvēkus bez konkrētas valsts piederības. 2020. gadā ANO Bēgļu aģentūra ziņo par 41 401 koronavīrusa infekcijas saslimšanas gadījumu un 401 nāves gadījumu starp UNHCR uzmanības lokā esošajām personām. Pandēmija ir izgaismojusi nevielīdzīgo piekļuvi veselības aprūpei.

UNHCR sadarbojas ar valdībām un partneriem, lai sniegtu neatliekamos veselības aprūpes pakalpojumus un uzlabotu vietējos veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp sniedzot vadlīnijas, infrastruktūru un veidojot kapacitāti, kā arī finansējot laboratorijas, medikamentus, iekārtas un materiālus. UNHCR iestājas par to, lai bēgļi tiktu iekļauti valstu veselības aprūpes sistēmās un plānos.

Saglabājot apņemšanos ievērot COVAX iniciatīvas piešķiršanas principus (globālo centienu nodrošināt to, ka lai Covid-19 vakcīnas sasniegtu tos, kuriem tās visvairāk nepieciešamas), UNHCR ir aicinājusi valstis iekļaut piespiedu kārtā pārvietotās personas Covid-19 vakcinācijas ieviešanas pasākumos.

2020. gadā ANO Bēgļu aģentūra atbalstījusi visaptverošus primārās veselības aprūpes pieejamības pasākumus, kā arī atbalstījusi nosūtīšanu uz sekundāro un terciāro aprūpi bēgļiem 50 valstīs, kurās kopumā atrodas 16,5 miljoni bēgļu.

7,9 miljoni bēgļu ir skolas vecuma bērni (2020. gada dati). Šo bērnu piekļuve izglītībai ir ierobežota un gandrīz pusei no viņiem skolu apmeklēt vispār nav iespējams. Visos līmeņos bēgļu izglītības līmenis ir zemāks, salīdzinot ar citiem. Bērniem, kas ir bēgļi, kļūstot vecākiem situācija strauji pasliktinās un vislielākajam riskam ir pakļauti bērni vidusskolas vecumā.

2019./2020. mācību gadā sākumsskolas līmenī mācījās 68 % bēgļu bērnu, vidēji vidusskolas līmenī šis rādītājs nokrities jau uz 34 %, bet augstākās izglītības līmenī tas ir samazinājies līdz niecīgiem pieciem procentiem.

Turklāt, ir vairāki aspekti, kas liecina par bēgļu izglītības kvalitātes pasliktināšanos. Piemēram, skolotāju un skolēnu skaita attiecība vidēji ir 1:70, un joprojām pastāv arī citas problēmas. To skaitā ietilpst apmācītu skolotāju trūkums, klašu telpu trūkums, ka arī skolas materiālu un piederumu neesamība.

UNHCR sadarbojas ar valdībām, starptautiskām organizācijām, kā arī NVO un privāto sektoru, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību bērniem un jauniešiem, kas ir bēgļi. Galvenais aicinājums ir iekļaut bēgļus valsts izglītības sistēmā, sadarbojoties ar valsts iestādēm. UNHCR uzskata, ka šis ir ilgstpējīgākais risinājums.

Viens no piemēriem ir ANO Bēgļu aģentūras partnerība ar organizāciju Educate a Child, kas kopš 2012. gada ir palīdzējusi vairāk nekā 1,2 miljoniem bēgļu bērnu iegūt pamatskolas izglītību un samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšnas risku tādās valstīs kā Sīrija, Ruanda un Dienvidsudāna.

Augstākās izglītības jomā UNHCR kopā ar partneriem ir uzstādījuši vērienīgu mērķi – 15 by 30, kas sevī ietver to, lai līdz 2030. gadam 15 % jeb aptuveni 500 000 jauniešu, kas ir bēgļi, varētu iegūt augstāko izglītību. Viena no iniciatīvām, kas atbalsta šo mērķi, ir ANO Bēgļu aģentūras DAFI stipendiju programma, kas kopš 1992. gada ir atbalstījusi vairāk nekā 18 000 jauniešu, pieškirot stipendijas, lai tie varētu iegūt augstāko izglītību.

Sievietes un meitenes veido aptuveni pusi no visiem bēgļiem, valsts iekšienē pārvietotajām personām un bezvalsts piederīgajiem visā pasaulē. Diskriminācija un nevienlīdzība, ar ko sievietes un meitenes saskaras dažādās sabiedrībās, pārvietošanās laikā tikai pastiprinās. Bēgšana var palielināt bez uzraudzības atstātu meiteņu, grūtnieču un sieviešu – mājsaimniecības vadītāju neaizsargātību.

Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskā ietekme uz pārvietotajām kopienām ir palielinājusi pieaugošo vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas un seksuālas izmantošanas risku, kas ir dzimumu nevienlīdzības sekas. Pandēmijas dēļ daudzas bēgļu meitenes ir pārtraukušas mācības skolā, lai strādātu vai apprecētos.

ANO Bēgļu aģentūras darba pamatā ir vecuma, dzimuma un daudzveidības pamatnostādnes, kā arī konkrētas apņemšanās nodrošināt sieviešu un meiteņu līdztiesību un padarīt pasauli drošāku meitenēm un sievietēm. Viens no konkrētiem piemēriem ir indivīdu individuāla reģistrācija un dokumentācija, kas ir svarīgs vienlīdzības priekšnoteikums. UNHCR arī vada programmas, kas palīdz sievietēm uzlabot vadības un līderības prasmes, mazina šķēršļus meiteņu izglītībā un nodrošina meitenēm un sievietēm piekļuvi dažādām iespējām.

Viens no piemēriem ir Kamerūna, kur tās galvaspilsētā Jaundē UNHCR strādā ar bēgļu kolektīvu, kurā ir pārstāvētas dažādas bēgļu grupas, bet sieviešu dalība šajās grupās ir ļoti neliela. Sadarbojoties ar valdību un NVO partneriem, UNHCR organizēja pilnvarošanas sesijas, lai informētu tieši bēgļu sievietes par vadības iespējām, kā rezultātā panākts dzimumu līdzsvars pārstvāniecībā.

Globālā līmenī UNHCR piedalās dažādos starptautiskos forumos, kuros risina dzimumu līdztiesību un seksuālās vardarbības novēršanas jautājumi. Piemēram, ANO Rezolūcija pret seksuālo vardarbību konfliktu zonās un ANO Starpaģentūru pastāvīgās komitejas (IASC) ekspertu grupa aizsardzībai pret seksuālu izmantošanu un vardarbību.

Lai nodrošinātu bēgļu veselību un labklājību, ļoti svarīga ir piekļuve ūdenim un sanitārajām iekārtām – bez tām bēgļu ūdens avoti var tikt piesārņoti, un bez tīra ūdens viņi ir pakļauti slimībām un infekcijām. Tomēr ierobežotie resursi, kā arī blīvie dzīves apstākļi nopietni ietekmē situāciju.

Humānās palīdzības standartā ir noteikti 20 litri ūdens uz vienu cilvēku dienā, to sasniedz tikai 43 % bēgļu, kas dzīvo nometnēs. Salīdzinājumam – vidējais ūdens patēriņš vienam cilvēkam Eiropā ir 128 litri dienā. Kā piemēru var minēt bēgļu nometnes Čadas austrumos, kur bēgļiem no Sudānas nācās iztikt tikai ar 14 litriem ūdens dienā (2019. gada dati).

UNHCR strādā, lai nodrošinātu tīru ūdeni un sanitāros apstākļus – urbjot dziļurbumus un veidojot ilgtermiņa infrastruktūru, tostarp, būvējot tualetes gan bēgļiem, gan viņu uzņemošajām pusēm teritorijās, kur dzīvo neaizsargātākie iedzīvotāji.

ANO Bēgļu aģentūra ir izveidojusi programmu WASH (ūdens, sanitārija un higiēna), kas tiek īstenota gan ārkārtas, gan stabilizētās, gan ieilgušās situācijās. Pašlaik WASH iniciatīvas ir īstenotas 26 valstīs 162 nometnēs un apmešanās vietās, kur labumu no tām guvuši vairāk nekā 3,6 miljoni bēgļu.

Kā piemēru ūdensapgādes uzlabošanai var minēt Tongogara nometni Zimbabvē, kurā mitinās vairāk nekā 14 500 Kongo bēgļu. Šeit, ierīkojot jaunus lieljaudas dziļurbumus un cauruļvadu sistēmu, kas darbojas ar saules enerģiju, tiek nodrošināta ūdens padeve pa cauruļvadiem dažādos nometnes sektoros.

Piekļuve drošai un atjaunojamai enerģijai ir cilvēka pamatvajadzība. Ierobežota piekļuve enerģijai negatīvi ietekmē iedzīvotājus humānās palīdzības apstākļos un var radīt paaugstinātu risku, jo īpaši sievietēm un bērniem. Tomēr novērtējums liecina, ka aptuveni 97 % iedzīvotāju bēgļu nometnēs ir ierobežota vai neesoša piekļuve elektrībai. Vismaz 80 % iedzīvotāju ēdiena gatavošanai un apkurei izmanto malku.

Piekļuve drošai un atjaunojamai elektroenerģijai, tostarp vairāk stundu gaismā, nozīmē, ka bēgļi var strādāt, mācīties, nodarboties ar uzņēmējdarbību, socializēties un uzturēt sakarus, kas viss veicina labklājību un pašpietiekamību. Tīrāka kurināmā pieejamība ēdiena gatavošanai nozīmē, ka bēgļi var pavadīt mazāk laika, vācot malku, kas var būt īpaši bīstami sievietēm un meitenēm, un novērst saslimšanas riskus, ko izraisa atklātas uguns dūmu ieelpošana.

UNHCR sadarbojas ar dažādiem partneriem, lai rastu risinājumus, kas bēgļiem un iekšzemē pārvietotajām personām nodrošinātu tīru enerģiju, veicinot ilgspējīgu enerģijas tehnoloģiju izmantošanu mājsaimniecībās. Kutupalongas nometnē Bangladešā, kur dzīvo vairāk nekā 800 000 rohindžu bēgļu, UNHCR vairāk nekā 100 000 mājsaimniecībām ir izdalījusi sašķidrinātu gāzi, lai nodrošinātu drošu un veselīgu enerģiju ēdiena gatavošanai. Savukārt Etiopijā ANO Bēgļu aģentūra un IKEA Foundation atbalsta mini saules enerģijas kolektorus, kas gan Somālijas bēgļiem, gan viņu uzņēmējkopienām nodrošina tīru un pieejamu enerģiju.

2020. gadā UNHCR uzsāka Clean Energy (“Tīras enerģijas”) izaicinājumu, apvienojot privāto sektoru, valdības un organizācijas, lai īstenotu vērienīgu mērķi – līdz 2030. gadam nodrošināt pieejamu, uzticamu un ilgtspējīgu enerģiju visās piespiedu kārtā pārvietoto personu apmetnēs un to tuvumā esošajās uzņēmējkopienās.

1951. gada Bēgļu konvencijā ir skaidri atzītas bēgļu tiesības piekļūtu darba tirgum. Tomēr 70 % bēgļu dzīvo valstīs, kurās viņiem ir ierobežotas tiesības strādāt. Lai uzsāktu savu dzīvi no jauna, ir būtiski, ka bēgļi ir tiesīgi pelnīt pienācīgu iztiku un piedalīties vietējā ekonomikā.

Konfliktu un krīžu laikā daudzi piespiedu kārtā pārvietotie cilvēki zaudē iztikas līdzekļus, kas būtiski ietekmē viņu spēju nodrošināt sevi un savas ģimenes. Piemēram, Dienvidsudānā 1,6 miljoni cilvēku ir pārvietoti valsts iekšienē un ir atrauti no iespējas iegūt iztikas līdzekļus, izglītību un aizsardzību. Maribā, Jemenā, 85 % valsts iekšienē pārvietoto ģimeņu nespēj regulāri samaksāt īri, jo iztikas līdzekļu iegūšanas iespējas ir ierobežotas.

UNHCR strādā pie tā, lai veicinātu bēgļu iztikas nodrošināšanu un ekonomisko iekļaušanu. Mēs iestājamies par viņu tiesībām uz nodarbinātību, iekļaušanu valsts programmās un darba shēmās. Lai stiprinātu piespiedu kārtā pārvietoto personu patstāvību un neatkarību, UNHCR veicina piekļuvi dažādām apmācībām un prasmju pilnveidošanai.

MADE51 ir ANO Bēgļu aģentūras radīta iniciatīva, kas starptautiskajā tirgū piedāvā bēgļu izgatavotus produktus. Šī iniciatīva savieno bēgļus ar sociālo uzņēmumu partneriem, lai izstrādātu, ražotu un tirgotu amatnieku izstrādājumus visā pasaulē, ļaujot bēgļiem gūt tik ļoti nepieciešamos ienākumus.

Saņemot un izmantojot iespēju strādāt, bēgļi daudzās valstīs ir uzsākuši savu uzņēmējdarbību, tādi atbalstot ne tikai savas ģimenes, bet veicinot arī vietējo ekonomiku.

Daudziem bēgļiem un valsts iekšienē piespiedu kārtā pārvietotām personām nav pieejas interneta pieslēgumam, kā arī dārgas ierīces un ierobežotas apmācību iespējas neļauj daudziem no viņiem izmantot jaunāko tehnoloģiju priekšrocības. UNHCR uzskata, ka pārvietotajiem cilvēkiem un viņu uzņēmējpusēm ir tiesības būt daļai no “tiešsaistes sabiedrības”.

UNHCR ir uzsākusi iniciatīvu Connectivity for Refugees (“Savienojamība bēgļiem”), ko vada UNHCR Inovāciju dienests. Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt iekļaušanu un piekļuvi tehnoloģijām. Tas ļautu piespiedu kārtā pārvietotām personām veidot labāku nākotni sev, savām ģimenēm un pasaulei.

ANO Bēgļu aģentūra sadarbojas ar dažādām ieinteresētajām pusēm, ieskaitot privāto sektoru, lai nodrošinātu labāku savienojamību bēgļiem un izmantotu tehnoloģijas un inovatīvas pieejas humānās palīdzības jomā. Piemēram, 2021. gadā UNHCR noslēdza partnerību ar Ericsson, lai nodrošinātu savienojamību ārkārtas humānās palīdzības situācijās, un kopš 2013. gada UNHCR un Vodafone fonds ir paplašinājuši bēgļu piekļuvi izglītībai un savienojamībai, izmantojot Instant Network skolu programmu tādās valstīs kā Mozambika, Kongo DR un Kenija.

Daudzi bēgļi, kad viņiem tiek dota iespēja, paši izmanto progresīvas un inovatīvas tehnoloģijas, lai risinātu problēmas un pievērstos izaicinājumiem. Viens piemērs ir no Za’atari bēgļu nometnes Jordānijā – šeit sīriešu bēglis Marvans, kas apgūst robotiku nometnes Inovāciju laboratorijā, ir izstrādājis robotu, lai izdalītu roku dezinfekcijas līdzekli un palīdzētu cīnīties pret Covid-19.

Bēgļi, valsts iekšienē pārvietotās personas un bezvalstnieki ir pakļauti pastāvīgam sociālās, ekonomiskās un politiskās atstumtības riskam. Turklāt viņi jau tā ir starp visneaizsargātākajām un nepietiekami nodrošinātajām kopienām.

Visā pasaulē daudzām minoritātēm un pamatiedzīvotājiem draud risks būt atstumtiem no sabiedrības, un piespiedu pārvietošana bieži vien pastiprina diskrimināciju un nevienlīdzību, ar ko viņi saskaras. Tāda, piemēram, ir realitāte, ar ko saskaras Awá Mayasquer kopiena Kolumbijā. Tā jau gadu desmitiem ir starp tām kopienām, kas tiek piespiedu kārtā pārvietotas valsts iekšienē.

Vēl viena no neaizsargātākajām grupām ir LGBT+ kopienas bēgļi, kur pat pēc bēgšanas no vajāšanas, vardarbības un tiesību pārkāpumiem bieži turpina saskarties ar stigmatizāciju, diskrimināciju un draudiem bēgšanas un pārvietošanas laikā.

Saskaņā ar vecuma, dzimuma un daudzveidības pamatnostādnēm, UNHCR strādā pie tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un izbeigtu diskrimināciju, veicinot visu cilvēku sociālo, ekonomisko un politisko iekļaušanu neatkarīgi no vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases, etniskās piederības, reliģijas vai cita statusa. Vienlaikus UNHCR iestājas par to, lai valstis pieņemtu migrācijas likumus, kas nodrošina un atbalsta iekļaušanu.

UNHCR sadarbojas ar valdībām un citiem partneriem, lai izskaustu bezvalstniecību un nodrošinātu, ka bezvalstnieki var izmantot savas cilvēktiesības, neraugoties uz pilsonības trūkumu. Desmit gadu ilgās kampaņas #IBelong-campaign mērķis ir izskaust bezvalstniecību līdz 2024. gadam.

Pretēji vispārpieņemtam uzskatam, lielākā daļa bēgļu, aptuveni 60 % (2019. gada dati), nedzīvo nometnēs, bet gan pilsētās un pilsētvidē, un tāpēc pilsētas ir galvenais patvēruma meklētāju un bēgļu galamērķis. UNHCR strādā pie tā, lai nodrošinātu piekļuvi atbilstošiem, drošiem un pieejamiem mājokļiem.

UNHCR uzskata, ka bēgļus ir obligāti jāiekļaujas uzņemošajās kopienās un jādod viņiem iespēja piedalīties sabiedrības dzīvē, dot savu ieguldījumu un spēt nodrošināt sev iztiku. Tas prasa bēgļu centienus un apņēmību, taču ir arī nepieciešams, lai bēgļus uzņemtu viesmīlīgas kopienas un viņiem tiktu nodrošinātas iespējas un apstākļi, lai varētu integrēties un sākt dzīvi no jauna.

ANO Bēgļu aģentūra iestājas par iekļaujošām pilsētām un strādā, lai veicinātu ilgtspējīgu integrāciju, izmantojot sociālo kohēziju un vienlīdzīgas iespējas, tai skaitā sadarbojoties ar Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmu. UNHCR ir arī uzsākusi iniciatīvu Cities #WithRefugees, un pilsētas visā pasaulē turpina parakstīties, apņemoties uzņemt un iekļaut bēgļus.

Visā pasaulē UNHCR – tostarp ar savu dalību Pasaules bēgļu sponsorēšanas iniciatīvā – atbalsta un veicina kopienu sponsorēšanas programmas un dažādus projektus. Šīs iniciatīvas ļauj iedzīvotājiem un kopienām tieši iesaistīties bēgļu uzņemšanā un integrācijā, un tās dod veiksmīgus rezultātus tādās valstīs kā Spānija, Lielbritānija un Kanāda, kur kopš 1979. gada privātie sponsori ir uzņēmuši vairāk nekā 300 000 bēgļu.

Klimata krīzes sekas arvien vairāk tiek uzskatītas par faktoru, kas pastiprina neaizsargātību, draudus un konfliktus, liekot cilvēkiem bēgt. Gandrīz 9 no 10 bēgļiem un 7 no 10 valsts iekšienē pārvietotajām personām nāk no valstīm, kas ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām un nespēj pielāgoties tām.

Turklāt piespiedu kārtā pārvietotās personas un viņu mītnesvietas iedzīvotāji atrodas ārkārtas klimata pārmaiņu priekšplānā, dzīvojot klimata “karstajos punktos”, kur plūdi, sausums, pārtuksnešošanās un ekstrēmi laika apstākļi saasina viņu grūtības. Tas vērojams, piemēram, Somālijā, Dienvidsudānā un Bangladešā.

ANO Bēgļu aģentūra, vadoties pēc Klimata rīcības stratēģijas, stiprina atbildes reakciju un palielina ambīcijas, sniedzot juridiskas vadlīnijas. To dara, lai nodrošinātu labāku aizsardzību cilvēkiem, kas pārvietoti klimata pārmaiņu kontekstā, samazinot vides degradāciju un palielinot noturību pret klimata pārmaiņām pārvietošanas apstākļos, kā arī ierobežojot mūsu pašu ekoloģiskos pēdu nospiedumus.

Viens no piemēriem ir redzams Minavao bēgļu nometnē Kamerūnā, kur UNHCR un partneri kopš 2018. gada ir uzsākuši programmas, lai novērstu mežu izciršanu. Bēgļi un viņu uzņēmēji ir iestādījuši 360 000 stādu, apzaļumojot nometni un apkārtējo vidi.

UNHCR veicina izpratni un iestājas par pārmaiņām, piedaloties vairākos globālos forumos un procesos, piemēram, Platform on Disaster Displacement (“Katastrofu izraisītas pārvietošanas platforma”).

Ņemot vērā, ka vairāk nekā 84 miljoni cilvēku visā pasaulē (2021. gada vidus dati) bija spiesti pamest savas mājas konfliktu, vardarbības un vajāšanas dēļ, miljoniem bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu katru dienu izjūt miera un taisnīguma trūkumu.

Kā UNHCR ir vairākkārt uzsvērusi, nespējas radīt mieru un izbeigt konfliktus rezultātā gadu no gada globālo pārvietoto personu skaits sasniedz traģiskus rekordus, bet bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanās mājās ik gadu sarūk. Desmitgadē no 2010. līdz 2019. gadam tikai 3,9 miljoni bēgļu varēja brīvprātīgi atgriezties, salīdzinot ar gandrīz 10 miljoniem un vairāk nekā 15 miljoniem bēgļu, kas atgriezās divās iepriekšējās desmitgadēs.

Līdz ar 2020. gada beigām 76 % no visiem bēgļiem bija nonākuši tā sauktajās ieilgušajās krīzēs – kopumā 49 bēgļu krīzes, ko raksturo vismaz piecus gadus pēc kārtas ilga pārvietošana.

Tiesiskuma trūkums ir tieši saistīts ar bieži nepamanīto globālo problēmu – bezvalstniecību. Miljoniem cilvēku visā pasaulē tiek liegta pilsonība diskriminācijas vai likumu nepilnību dēļ. Viņu bezvalstniecība bieži vien nozīmē, ka viņiem nav pieejami pamatpakalpojumi un tiesības, piemēram, apmeklēt skolu, apmeklēt ārstu, atvērt bankas kontu vai iegādāties mājokli.

Ar kampaņas #IBelong-campaign un Globālā rīcības plāna palīdzību UNHCR sadarbojas ar valdībām un partneriem, lai līdz 2024. gadam izbeigtu bezvalstniecības problēmu. Tas ietver interešu aizstāvību, lai nodrošinātu visiem legālu identitāti, tostarp dzimšanas reģistrāciju, tiesību aktu grozījumus, lai novērstu jaunu bezvalstniecību un nodrošinātu bezvalstniekiem ceļu uz pilsonību, kā arī labāku bezvalstnieku kopienu identifikāciju.

Ir panākts ievērojams progress, piemēram, Kirgizstāna, kas 2019. gadā kļuva par pirmo valsti, kas pilnībā izskauda bezvalstniecību tās robežās, un Kotdivuāra, kas kļuva par pirmo valsti Āfrikā, kura pieņēmta procedūra bezvalstnieku identificēšanai un aizsardzībai.

17. ilgtspējīgas attīstības mērķis Partnerības mērķu sasniegšanai.

Tā kā piespiedu pārvietošanas gadījumu skaits pasaulē gadu no gada pieaug, vēl nekad nav bijusi tik aktuāla nepieciešamība apvienot spēkus, lai palīdzētu, aizsargātu un rastu risinājumus piespiedu kārtā pārvietotajiem pasaules iedzīvotājiem.

UNHCR sadarbojas ar vairāk nekā 900 partneriem visā pasaulē – no valdībām un starptautiskām organizācijām līdz NVO un iedzīvotāju un bēgļu iniciatīvām. Fokuss uz stiprinātām partnerībām ir uzsvērts 2018. gadā pieņemtajā Globālajā paktā par bēgļiem, kurā aicināts bēgļu jautājuma risināšanā izmantot visas sabiedrības iesaistīšanu, tostarp privātā sektora, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības un pašu bēgļu līdzdalību.

Tas materializējās pirmajā Pasaules bēgļu forumā 2019. gadā, kurā pulcējās vairāk nekā 3 000 dalībnieku un apņēmās kopumā uzņemties vairāk nekā 1 400 konkrētu solījumu, lai īstenotu Globālā pakta par bēgļiem mērķus.

Viens no UNHCR ilggadējiem partneriem ir Microsoft. Kopš 1999. gada mēs kopīgi esam strādājuši, lai tūkstošiem jauno bēgļu dotu iespēju apgūt digitālās prasmes un datorzinātnes Kenijā, Kakuma nometnē. Vēl viens UNHCR partneris ir mazumtirdzniecības uzņēmums Uniqlo, kas kopš 2006. gada ir ziedojis vairāk nekā 35 miljonus apģērbu bēgļiem vairāk nekā 48 valstīs, kā arī nodrošinājis tūkstošiem bēgļu profesionālo apmācību un iztikas līdzekļu iespējas visā Āzijā.

Piespiedu pārvietošanas iekļaušana ilgtspējīgas attīstības mērķos: jauns bēgļu rādītājs

2019. gadā tika sperts nozīmīgs solis, lai nodrošinātu to, ka piespiedu kārtā pārvietotie iedzīvotāji netiek atstāti novārtā un viņu iekļaušana netiek aizmirsta, turpinot globālo mērķu īstenošanas progresa uzraudzību.

Īpaša rādītāja par bēgļiem ieviešana ilgtspējīgas attīstības mērķu rādītāju sistēmā palīdzēs nodrošināt koncentrēšanos uz bēgļu un citu piespiedu kārtā pārvietoto personu situāciju un tās izvērtēšanu.

Lasīt vairāk.