Rohingu bēgļi milzu apjomos bēg no vardarbības Mjanmā – un to skaits pieaug katru dienu.

Dienām ilgi bēgļi iet cauri džungļiem un kalniem vai dodas pāri Bengālijas līcim. Viņi ierodas novārguši, izsalkuši un slimi – viņiem ir vajadzīga starptautiska aizsardzība un humānā palīdzība.

Ziedot

Vairāk nekā 720 000

rohingu bēgļi ir devušies bēgļu gaitās uz Bangladešu kopš 2017. gada 25. augusta

 
ANO 2018. gada 31.maija aplēses

Rohingi ir musulmaņu minoritāte Mjanmā ar bezvalstnieku statusu. Jaunākā masveida bēgšana sākās 2017. gada 25. augustā, kad Mjanmas Rakhainas štatā izcēlās vardarbība. Lielākā daļa rohingu bēgļu, kas sasniedz Bangladešu, ir sievietes un bērni, tai skaitā zīdaiņi. Daudzi citi ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem nepieciešama papildu palīdzība un aizsardzība.

Divas esošās Kutupalongas (Kutupalong) un Najaparas (Nayapara) bēgļu nometnes, kas nodibinātas 1990. gados, pirms šī pieplūduma jau bija kļuvušas par mājām vairāk nekā 33 000 rohingu bēgļu. Tagad nometņu iedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz aptuveni 77 000, kas krietni pārsniedz to faktisko kapacitāti, tomēr tajās ierodas arvien vairāk bēgļu, kas tiek uzņemti bēgļu ģimenēs vai izmitināti nometņu skolās, kopienu centros un citās tur iekārtotās struktūrās.

“Viņi sadedzināja mūsu māju. Mēs trīs dienas gājām cauri džungļiem.”

– Muhameds (Mohammed), kurš aizbēga uz Bangladešu kopā ar savu septiņu cilvēku lielo ģimeni, ieskaitot mazuli, kas piedzima ceļā

Lielākā daļa no nesen ieradušos bēgļu tagad dzīvo ārpus nometnēm, pagaidu apmešanās vietās un pagaidu patversmēs – bieži vien tās nav nekas cits kā tikai bambusa stabu balstīts brezents. Infrastruktūra un pakalpojumi ir pārslogoti. Citi bēgļi turpina ierasties ārkārtēji sliktā stāvoklī. Mēs strādājam kopā ar Bangladešas valdību un citām iestādēm, lai atrastu piemērotas telpas viņu izmitināšanai.

Tā kā katru dienu ierodas arvien vairāk bēgļu, ir akūta nepieciešamība pēc ārkārtas patversmēm un zemes platības, segām un citiem palīdzības veidiem. Lai samazinātu saslimšanu risku, kuru izraisa piesārņots ūdens un gaiss, bēgļiem un uzņēmējvalsts kopienām steidzami ir nepieciešams vairāk tīrā ūdens, veselības aprūpe un citas piegādes. Grūtnieces, mazi bērni un vecāka gadagājuma cilvēki ir īpaši neaizsargāti.

Kā palīdz UNHCR?

UNHCR sniedz ārkārtas palīdzību divās nometnēs, proti, Kutupalongā un Najaparā, kur ciešā sadarbībā ar partneriem un iestādēm UNHCR nodrošina palīdzību un aizsardzību rohingu bēgļiem.

UNHCR nodrošinām ārkārtas patvērumu dažādos veidos, sākot no plastmasas plēvēm un pagaidu bambusa nojumēm līdz  ēkām, piemēram, skolām, kuras tiek izmantotas kā pagaidu patversmes.

UNHCR izsniedz arī segas, virtuves komplektus, rezerves tvertnes, saules laternas, matračus un moskītu tīklus. Pirmās divas UNHCR ārkārtas gaisa piegādes  Dakā ieradās 13. septembrī, atvedot 3500 pirmās nepieciešamības preču vienību un 1700 ģimenes telšu –  pietiekami, lai nodrošinātu 25 000 bēgļu tūlītējās vajadzības. Plānotas arī turpmākas gaisa piegādes.

UNHCR turpinām identificēt visneaizsargātākos jaunpienācējus, piemēram, bērnus bez pavadības, grūtnieces, vecākus cilvēkus un invalīdus. Mūsu darbinieki strādā, lai izveidotu bērniem draudzīgas telpas un novērstu seksuālu vardarbību un vardarbību dzimuma dēļ.

UNHCR steidzami nepieciešami apmēram 30 miljoni ASV dolāru, lai reaģētu uz ārkārtas situāciju Bangladešā, kas jau bija spiesta tikt galā ar postošiem plūdiem pirms bēgļu pieplūduma. No šīs summas 6 miljoni ASV dolāru ir tūlītēji nepieciešami, lai nodrošinātu rohingu bēgļu patversmes un pamata palīglīdzekļus, kā arī akūtās vajadzības.

18/01/2018