“Māksla Sociālām Pārmaiņām”: Pozitīva pieredze Latvijā iedvesmo zviedru apmācīt bēgļu jauniešus Norčēpingā
Salvadors Merlos, Riga
10 gadus pavadījis ceļojumos pa pasauli un vairāk nekā 20 gadus nostrādājis Latvijā, Karls šodien smeļas savā pieredzē, lai pozitīvi ietekmētu dzīvi 235 pusaudžiem no 20 dažādām valstīm, kuri nesen ieradušies Zviedrijā.
Karls pats savām acīm pieredzēja Padomju Savienības sabrukumu drīz pēc tam, kad viņš bija ieradies Rīgā. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas galvaspilsēta bija kultūras aktivitāšu epicentrs, un Karls izlēma tur palikt. Apmeties uz dzīvi Rīgā, viņš pavadīja nākamos 10 gadus, ceļojot un veidojot dokumentālās filmas visā pasaulē. Pēc tam viņš pārcēlās uz Liepāju, kas ir trešā lielākā Latvijas pilsēta. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Liepāja no militāras pilsētas pārveidojās par modernu ostas pilsētu. Kopā ar citiem māksliniekiem Karls nodibināja kultūras centru un pavadīja pilsētā vēl 10 gadus. Tas bija sapnis, kurš turpinājās līdz 2008. gadam, kad Latviju smagi skāra krīze. Karlam šie gadi ir spilgtā atmiņā kā pieredzes bagāts laiks, kurā viņam bija iespēja palīdzēt ļoti nabadzīgiem bērniem vecumā no sešiem līdz 18 gadiem. “”Māksla sociālām pārmaiņām” bija mūsu moto. Kultūras aktivitātes ļāva šiem bērniem izpaust savu identitāti, un arī tagad, 20 gadus vēlāk, es turpinu sazināties ar viņiem Facebook un redzu pozitīvas izmaiņas viņu dzīvēs,” stāsta Karls. Fotogrāfiju meistardarbnīcas, zīmēšanas stundas, teātra nodarbības, kā arī ēku atjaunošana bija dažas no aktivitātēm Liepājā. “Tas viss bija radošs process, kā, piemēram, teātris, kad jūs nojaucat barjeras un sākat sarunāties vienkārši kā cilvēciskas būtnes,” viņš piebilst.
Pēc atgriešanās Zviedrijā Karls 2013. gada oktobrī sāka pasniegt zviedru valodu 68 skolēniem Kungsgordas vidusskolā Norčēpingā. Tagad viņš ciešā sadarbībā ar 15 kolēģiem rūpējas par 235 patvēruma meklētājiem un bēgļiem no 20 dažādām valstīm, un grupai katru nedēļu pievienojas jauni cilvēki, īpaši no Sīrijas Arābu Republikas, Afganistānas, Somālijas un Eritrejas. “Valodas ievads” ir valsts programma, kas tiek piedāvāta patvēruma meklētājiem un bēgļiem Zviedrijā vecumā no 16 līdz 19 gadiem. Tās galvenais mērķis ir palīdzēt viņiem apgūt zviedru valodu. Savu pienākumu ietvaros Karls gādā, lai skolēniem būtu pieejami sporta klubi, teātra un dziedāšanas nodarbības. Tāpat viņš palīdz ar praktisku informāciju, piemēram, kā izņemt grāmatas bibliotēkā un kā labāk integrēties vietējās kopienās. Visās šajās lietās svarīgākais ir apgūt valodu. “Es visu laiku paturu prātā to, ko iemācījos Latvijā. Labi apgūta latviešu vai zviedru valoda ir pamatu pamats, lai vispār iekļautos sabiedrībā. Man pašam pagāja divi gadi, līdz varēju vairāk vai mazāk tekoši runāt latviski, un tad viss mainījās un visi mani pūliņi tika novērtēti ļoti augstu.”
Karls ir pavadījis 30 gadus dažādās valstīs, un viņaprāt pārmaiņas nav iespējamas bez motivācijas. “Ir daudz lietu, kas ir līdzīgas Latvijā un Zviedrijā, piemēram, cilvēku aizraušanās ar teātri un dziedāšanu. Arī cilvēku neskartā daba un miers. Taču ir arī kas daudz līdzīgāks starp tiem bērniem, ar kuriem es strādāju Latvijā, un manis aprūpētajiem bērniem Norčēpingā. Tas ir entuziasms, ar kādu viņi raujas mācīties un būt daļa no sabiedrības. Mana misija kā integrācijas trenerim ir motivēt viņus un atrast iespējas izmantot viņu milzīgo potenciālu,” viņš saka ar aizrautību skatienā.
Karls tagad organizē koncertu un izrāžu sēriju jūnijā, kas ļaus šiem skolēniem dalīties savā talantā ar vairāk nekā 3000 studentiem no Norčēpingas. “Un tas ir tikai sākums. Iekļaušanās ir divvirzienu process, kurā iegūst abas puses.”
-
Dzīvā bibliotēka Rīgā: Stāsti izpratnes veicināšanai
21.04.2017“Svarīgi ir tas, ka šiem cilvēkiem ir ko teikt, un ar šīm sarunām iespējams nojaukt mākslīgi uzcelto barjeru starp “mēs” un “viņi”, lai saredzētu kopīgo un vispārcilvēcisko,” kā teikts ielūgumā uz sarunu vakaru.
-
Guidelines on International Protection No. 12: Claims for refugee status related to situations of armed conflict and violence under Article 1A(2) of the 1951 Convention and/or 1967 Protocol relating to the Status of Refugees and the regional refugee definitions
02.12.2016 -
Brīvprātīgie cīnās ar aizspriedumiem pret bēgļiem Latvijā
21.01.2016Kādreiz šajā vietā notika Baltijas un Krievijas aristokrātu saviesīgie pasākumi. Tagad Kaņepes kultūras centrā, elegantā mājā Rīgas centrā, skan priecīgu bērnu balsis.
-
Vidusjūras krīze 2015. gada sešos mēnešos: augstākais pieredzētais bēgļu un migrantu skaits
02.07.2015Lielākā daļa no 137 000 cilvēkiem, kuri 2015. gada pirmo sešu mēnešu laikā šķērsoja Vidusjūru, glābās no kara, konfliktiem vai vajāšanām, kas padarīja Vidusjūras krīzi par galvenokārt bēgļu krīzi, tā secināts šodien publicētā ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) ziņojuma.
-
ANO Bēgļu aģentūra uzsāk 2015. gada Pasaules bēgļu dienas kampaņu
04.06.20152015. g. 4. jūnijs ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) sāks savu ikgadējo Pasaules bēgļu dienas kampaņu otrdien, izplatot vairākus videoklipus ar atbalstošām slavenībām, kuras vēsta par bēgļu situācijas cilvēcisko pusi. Šogad kampaņa vēlas piesaistīt ciešāku cilvēku uzmanību šim stāstam, parādot bēgļus kā ikdienišķus cilvēkus, kuri dzīvo ārkārtējos apstākļos. Videoklipos ir redzams […]
-
Latviete Irākā: darbs ar bēgļiem palīdz apzināties svarīgās vērtības
03.06.2015“Pamatskolā man bija sapnis kļūt vai nu par kapteini uz lielajiem kuģiem, vai arī par žurnālisti. Beigu beigās es izvēlējos žurnālistiku, un tā bija pareizā izvēle.” Liene Veide ir Latvijas pilsone, kura pašlaik strādā ANO Bēgļu aģentūrā (UNHCR) kā publiskās informācijas un ārējo sakaru speciālista Dohukā, Irākā. Viņa pievienojās Apvienoto Nāciju komandai 2010. gadā un kopš tā laika ir palīdzējusi bēgļu un patvēruma meklētāju aizsardzības jomā vispirms Gruzijā, bet vēlāk Irākā.