Iespējamās alternatīvas ir dažādas, un tās ietekmē tādi faktori kā kultūra, likumdošana un valsts politika. Bēgļi varētu dzīvot uz zemesgabala vai mājoklī, ko viņi īrē, kas viņiem pieder vai ko viņi aizņem citā, neoficiālā veidā. Cita alternatīva būtu organizēt izmitināšanas pasākumus. Šādas alternatīvas bēgļiem parasti ļauj izmantot savas tiesības un brīvības, veikt nozīmīgas izvēles par jautājumiem, kas ietekmē viņu dzīvi, sniegt devumu vietējai sabiedrībai un dzīvot ar lielāku cieņu un neatkarību.
Ja no nometnēm nav iespējams izvairīties, to iemītniekiem ir jāsniedz iespēja veidot saikni ar vietējo sabiedrību, kā arī iegūt piekļuvi vietējai ekonomikai, infrastruktūrai un pakalpojumu sniegšanas sistēmām. Šiem pasākumiem vajadzētu nodrošināt, ka humānā palīdzība viņiem ir nepieciešama tikai ierobežotā apjomā.
UNHCR atzīst, ka dodot bēgļiem iespēju likumīgi, mierīgi un bez aizskaršanas dzīvot vietējā sabiedrībā – gan laukos, gan pilsētās, tiek sekmēta viņu spēja uzņemties atbildību par savu dzīvi un par vietējo sabiedrību. Bēgļu pienesums ir viņu personiskās prasmes un īpašums, no kā iegūst vietējās sabiedrības, kurās viņi dzīvo. Tāpat viņi vairo tādas sociālās spējas kā neatlaidība, elastīgums un pielāgošanās spēja. Bēgļi, kas saglabā neatkarīgu garu, izmanto savas prasmes un nodrošina sev ilgtspējīgu iztiku pārvietošanas laikā, būs elastīgāki un spēs labāk pārvarēt nākotnes izaicinājumus.
