“Es zaudēju visu: savas mājas, savu miesu, savu identitāti. Mani bērni guļ uz grīdas.”
Zainaba, četru bērnu māte un atraitne, pārvietota uz Bangi
2013. gada decembrī, simtiem tūkstošu cilvēku bija spiesti bēgt no savām mājām, kad Centrālāfrikas Republikā (CĀR) izplatījās vardarbība, militāristiem brutāli nogalinot civiliedzīvotājus, izlaupot mājas un nodedzinot ciematus. Kopš tā laika aptuveni 500 000 bēgļu no CĀR ir izmitināti Kamerūnā, Čadā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Kongo Republikā. Vairāk nekā 600 000 cilvēku vēl joprojām ir pārvietoti CĀR iekšienē.
Pakāpeniskā pāreja uz mieru un stabilitāti 2016. gada jūnija vidū tika pārvērsta haosā, kad CĀR ziemeļrietumos ar jaunu intensitāti atsākās sadursmes starp bijušo “Selekas” aliansi un pašaizsardzības vienību “Anti-Balaka”, pakļaujot teroram līdz pat 30 000 cilvēku CĀR iekšienē un liekot gandrīz 6000 sievietēm, bērniem un veciem cilvēkiem meklēt patvērumu tuvējās Čadas dienvidos un Kamerūnā.
Tūkstošiem cilvēku soļo nedēļām ilgi, slēpjoties mežos un izmisīgi cenšoties izbēgt, dažkārt iztiekot bez ēšanas un dzeršanas. Tos, kas sasniedz bēgļu vietas, ir traumatizējusi vardarbība, par kuras lieciniekiem tie ir kļuvuši. Turklāt mēs esam novērojuši īpaši nopietnus nepietiekama uztura rādītājus.
Situācijā, kur neatliekamā palīdzība ir finansēta visvājāk globālā līmenī, daudziem cilvēkiem netiek sniegta pat pamata izdzīvošanas palīdzība. Pārtika, veselība, pajumte, ūdens un sanitārais nodrošinājums ir primārās vajadzības, kuru izpilde ir nepieciešama bēgļiem, kas dzīvo ārpus oficiālām vietām, un vietējām sabiedrībām, kas viņus uzņem.
UNHCR un partneri aicina ziedotājus palielināt atbalstu programmām CĀR un tās kaimiņvalstīs.
CĀR: operatīvās informācijas portāls (??) Svaigākā statistika, ziņojumi un dokumenti.