UNHCR, ANO Bēgļu aģentūra, šodien aicina valstis visā pasaulē darīt daudz vairāk, lai atrastu mājas miljoniem bēgļu un citu cilvēku, kas ir pārvietoti konfliktu, vajāšanas vai citu tādu notikumu dēļ, kuri grauj sabiedrisko kārtību. Kā norādīts šodien publicētajā ziņojumā, piespiedu kārtā pārvietots ir vairāk nekā viens procents pasaules iedzīvotāju jeb katrs 97. cilvēks un arvien mazāk bēgļu gaitās devušos var atgriezties mājās.
UNHCR ikgadējā ziņojumā “Globālās tendences”, kas tiek publicēts divas dienas pirms 20. jūnija, kad tiek atzīmēta Pasaules bēgļu diena, minēts, ka līdz 2019. gada beigām bija pārvietots vēl nepieredzēti liels skaits cilvēku — 79,5 miljoni. UNHCR nav piedzīvojusi lielāku kopskaitu.
Ziņojumā arī atzīmēts, ka samazinās bēgļu izredzes uz ātru izkļūšanu no nožēlojamā stāvokļa, kādā viņi atrodas. 20. gs. 90. gados katru gadu mājup varēja atgriezties vidēji 1,5 miljoni bēgļu. Pēdējā desmitgadē šis skaits ir samazinājies līdz apmēram 385 000, kas nozīmē, ka pārvietoto cilvēku skaits mūsdienās krietni pārsniedz atrisināto gadījumu skaitu.
“Mēs esam liecinieki tam, ka faktiskā situācija ir izmainījusies un piespiedu pārvietošana mūsdienās ne vien ir daudz plašāk izplatīta, bet arī nav vairs uzskatāma par īstermiņa un īslaicīgu parādību,” teica ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi. “Nevaram gaidīt, ka cilvēki dzīvos šādā sarežģītā stāvoklī gadiem no vietas bez iespējas atgriezties mājās un bez cerībām veidot nākotni tur, kur viņi atrodas pašlaik. Mums vajag pavisam jaunu, vairāk pieņemošu attieksmi pret visiem, kas bēg, līdztekus daudz apņēmīgākiem centieniem izbeigt konfliktus, kas turpinās gadiem ilgi un ir šādu milzīgu ciešanu pamatā.”
UNHCR ziņojumā “Globālās tendences” minēts, ka no tiem 79,5 miljoniem, kas bija pārvietoti pagājušā gada beigās, 45,7 miljoni bija cilvēki, kas bēga uz citu teritoriju viņu pašu valstī. Pārējie bija uz citām vietām pārvietoti cilvēki, no kuriem 4,2 miljoni gaidīja patvēruma pieprasījuma iznākumu, bet 29,6 miljoni bija bēgļi un citi cilvēki, kas piespiedu kārtā pārvietoti ārpus viņu valsts.
Gada pieaugumu no 70,8 miljoniem 2018. gada beigās galvenokārt izraisīja divi faktori. Pirmais ir satraucošs jauns pārvietošanas vilnis 2019. gadā, īpaši Kongo Demokrātiskajā Republikā, Sāhelā, Jemenā un Sīrijā, kurā konflikts turpinās jau desmito gadu un no kuras cēlušies 13,2 miljoni bēgļu, patvēruma meklētāju un iekšzemē pārvietotu personu, kopā sestā daļa no to kopskaita pasaulē.
Otrais ir labāks situācijas pārskats par Venecuēlas valstspiederīgajiem ārpus viņu valsts — daudzi no viņiem nav legāli reģistrēti kā bēgļi vai patvēruma meklētāji, bet viņiem ir nepieciešama tāda ieceļošanas sistēma, kurā pienācīgi ņemts vērā aizsardzības aspekts.
Un aiz visiem šiem skaitļiem stāv cilvēki, kas ļoti atšķirīgi un dziļi personīgi izjūt krīzes situāciju, kurā tie nonākuši. Pārvietoto vidū ir tik pat daudz bērnu (ap 30–34 miljoni, no kuriem desmitiem tūkstošu ir nepavadīti) cik iedzīvotāju, piemēram, Austrālijā, Dānijā un Mongolijā kopā. Savukārt 60 gadu vecu vai vecāku cilvēku daļa pārvietoto vidū (4 procenti) ir daudz mazāka nekā pasaulē kopā (12 procenti); šī statistika vēsta par dziļām sirdssāpēm, izmisumu, uzupurēšanos un piespiedu prombūtni no mīļotajiem.
8 lietas, kas jāzina par piespiedu pārvietošanu
****
PIEZĪME. UNHCR ziņojums “Globālās tendences” tiek publicēts līdztekus aģentūras ikgadējai publikācijai “Global Report”, kurā aprakstīts, ko UNHCR dara, lai apmierinātu pasaulē zināmo bezvalstnieku un visu to cilvēku vajadzības, kuri ir spiesti bēgt.
Dalīties Facebook Dalīties Twitter