Labāka bēgļu aizsardzība ES un visā pasaulē

Pagājušais gads Eiropā bija ārkārtējs tajā ziņā, ka vairāk nekā miljons bēgļu un migrantu, meklējot drošību, veica bīstamus ceļojumus pāri Vidusjūrai. Kaut arī kopumā bija zināms, ka Eiropā ierodas arvien vairāk cilvēku, ieceļotāju plūsmas pieauga tik strauji, ka tās pārsteidza daudzas Eiropas valstis nesagatavotas un izraisīja haosu. Tas bija nopietns pārbaudījums ES dalībvalstu un Kopīgās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) veiktspējai ārkārtas gadījumos. Dažas valstis, piemēram, Austrija, Vācija, Grieķija, Itālija un Zviedrija, tika ietekmētas vairāk nekā citas. ES dalībvalstu reakcija uz notiekošo nebija vienota. Dažas valstis ieviesa ierobežojumus bēgļu un migrantu ieceļošanai to teritorijās un uzvēla atbildību kaimiņvalstīm. Lai gan dažas valstis veica noteiktus pasākumus bēgļu uzņemšanai, tomēr ES līmenī vienota risinājuma nebija, un tas noveda pie šķietami sarežģītām politikas dilemmām. Tā rezultātā radās nopietni darbošanās sarežģījumi, saasinot jau tā nedrošos apstākļus, kādos bēgļi un migranti ieradās ES.

Dažu pēdējo gadu laikā visā pasaulē ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas bijuši spiesti bēgt no savām dzīvesvietām, ieskaitot Eiropai kaimiņos esošas valstis. Politisku risinājumu rašana konfliktiem, kuri liek cilvēkiem doties bēgļu gaitās, joprojām ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums un Eiropai ir vairāk jāiesaistās šajos pasākumos. Turklāt valstīm, kuras uzņem vislielāko skaitu bēgļu, ir jāsaņem prognozējams atbalsts, kas aizsargātu bēgļus, palīdzētu viņiem un piedāvātu risinājumus. Ņemot vērā pašreizējo reālo situāciju, ir svarīgi veikt ieguldījumus situācijas stabilizēšanā šajās valstīs. Vienlaikus Eiropai jābūt gatavai turpināt uzņemt bēgļus savā teritorijā, piedaloties ar ārkārtas situācijas risināšanu saistītās rīcības plānošanā un efektīvas, labāk pārvaldītas patvēruma sistēmas ieviešanā. Bēgļiem pieejamu drošu ceļu uz Eiropu paplašināšana varētu arī nodrošināt reālas un jēgpilnas alternatīvas cilvēku kontrabandai un nelikumīgai pārvietošanai.

Pieņemot 19.09.2016. Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, pasaules līmeņa vadītāji atzina, ka cilvēku masveida pārvietošanās problēmu risināšanā pašlaik ir nepieciešama humāna, rūpīgi izsvērta un visaptveroša pieeja. Tagad ir īstais laiks, lai ES, pamatojoties uz minēto deklarāciju, atjaunotu savu iesaistīšanos šīs jomas sadarbības stiprināšanā ne tikai starp ES dalībvalstīm, bet arī ar bēgļu izcelsmes, patvēruma un tranzīta valstīm. Principiāla, pragmatiska un vienota reaģēšana uz bēgļu un migrantu problēmām ir iespējama un sasniedzama ES ietvaros. Šajā dokumentā ir izklāstīta ANO Bēgļu aģentūras UNHCR vīzija, kā to panākt, tuvākajā nākotnē īstenojot visaptverošu ES patvēruma un bēgļu politiku gan iekšējā, gan ārējā dimensijā. Šajā dokumentā sniegtie priekšlikumi ilgtermiņā var veicināt saskaņoto kārtību izstrādi
un ieviešanu visas ES līmenī, lai paaugstinātu spēju efektīvi risināt un reaģēt uz pārmaiņām. Eiropā pastāv nozīmīgs precedents šāda veida radošai un progresīvai domāšanai – vislabākais apliecinājums tam ir pašas ES izveidošanās, kas tika balstīta uz pamattiesību atzīšanas, atbildības, solidaritātes un uzticības principiem.

Eiropas Savienībai (ES) nepieciešama drosmīga, radoša un praktiski īstenojama rīcība, lai pārvarētu sadrumstalotību un efektīvi pārvaldītu bēgļu plūsmas saskaņā ar starptautisko tiesību normām. Šajā dokumentā ir izklāstīta vīzija, kā to varētu sasniegt ES un visā pasaulē.