Venecuēlas situācija
Savulaik Venecuēla uzņēma tūkstošiem bēgļu no reģiona un citām pasaules daļām. Tagad venecuēliešu skaits, kas ir spiesti pamest savas mājas, turpina pieaugt, un ievērojamam skaitam no viņiem ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Saskaņā ar datiem, kas saņemti no valdībām, kas tos uzņem, vairāk nekā 4 miljoni venecuēliešu ir atstājuši savu valsti, padarot to par vienu no pasaules lielākajām nesenajām pārvietošanās krīzēm.
Venecuēliešu skaits, kuri meklē bēgļa statusu visā pasaulē kopš 2014. gada, galvenokārt Ziemeļ- un Dienvidamerikā, ir palielinājies par 8 000 procentiem.
Daudzi Venecuēlas iedzīvotāji, kas atbilst kritērijiem, nereģistrējas bēgļu procedūrām, izvēloties legāli alternatīvus uzturēšanās veidus, ko var vieglāk un ātrāk iegūt un kas nodrošina piekļuvi darbam, izglītībai un sociālajiem pakalpojumiem.
Tomēr simtiem tūkstošu venecuēliešu paliek nedokumentēti vai bez atļaujas legāli uzturēties kaimiņvalstīs, tāpēc viņiem nav garantēta piekļuve pamattiesībām. Tas padara viņus īpaši neaizsargātus pret darba un seksuālo izmantošanu, cilvēktirdzniecību, vardarbību, diskrimināciju un ksenofobiju.
Lielākā daļa bēgļu un migrantu no Venecuēlas, kuri ierodas kaimiņvalstīs, ir ģimenes ar bērniem, grūtnieces, gados vecāki cilvēki un cilvēki ar invaliditāti. Bieži vien viņi ir spiesti veikt sarežģītus maršrutus, lai sasniegtu drošību, un var kļūt par upuriem kontrabandistiem, cilvēktirgotājiem un nelikumīgām bruņotām grupām. Tā kā arvien vairāk ģimeņu ierodas ar niecīgiem resursiem, viņiem ir nekavējoties nepieciešama dokumentācija, aizsardzība, pajumte, pārtika un medikamenti.
Uzņēmējvalstis un kopienas Argentīnā, Brazīlijā, Čīlē, Kolumbijā, Kostarikā, Ekvadorā, Meksikā, Panamā, Peru un Karību jūras dienvidos ir venecuēliešus dāsni uzņēmušas, tomēr vienlaikus arī strauji sasniegušas savu kapacitātes robežu.
„Mēs staigājām 11 dienas un gulējām ārā. Mēs devāmies prom, jo viņi draudēja mūs nogalināt. Mans brālis tika nogalināts … Viņi gandrīz nogalināja mani.”
–Ana, Venecuēlas sieviete Ekvadorā.
Ko UNHCR dara, lai palīdzētu?
Visā reģionā UNHCR ir pastiprinājusi savu atbildi un cieši sadarbojas ar uzņēmējvalstu valdībām un partneriem, jo īpaši IOM, lai atbalstītu koordinētu un visaptverošu pieeju bēgļu un migrantu no Venecuēlas vajadzībām.
Jo īpaši mēs esam nostiprinājuši savu klātbūtni pie galvenajām robežām, lai pēc iespējas ierobežotu riskus, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi teritorijai, cilvēktirdzniecību, ekspluatāciju, un, lai identificētu cilvēkus, kuriem var būt nepieciešama īpaša aizsardzība un pakalpojumi, piemēram, nepavadītiem un atdalītiem bērniem un sievietēm stāvoklī. UNHCR arī sniedz atbalstu un juridisku orientāciju ierašanās laikā, izdala ūdeni, kā arī higiēnas komplektus sievietēm un bērniem pierobežas zonās. Mūsu komandas sniedz arī skaidras naudas palīdzību visneaizsargātākajiem venecuēliešiem.
UNHCR atbalsta arī valdības reģistrēšanas centienus Arubā, Brazīlijā, Kolumbijā, Kurakao, Ekvadorā, Gajāna, Perū un Trinidādā un Tobāgo. Perū Venecuēlas patvēruma pieprasījumi ir palielinājušies vairāk nekā piecas reizes – no 33 100 2017. gadā līdz 190 500 2018. gadā. Brazīlijā tika iesniegti 61 600 patvēruma pieprasījmi, daudz vairāk nekā 17 900 pieprasījumu, par kuriem tika ziņoti 2017. gadā.
Visā reģionā UNHCR papildina valdību centienus nodrošināt ārkārtas patversmi venecuēliešiem, kas ierodas robežvalstīs un galvenajās pilsētās. Brazīlijā mēs piedāvājam izmitināšanas vietu plānošanu un pārvaldīšanu, teltis, pirmās nepieciešamības preces, dzeramās strūklakas, reģistrēšanos, izmantojot biometrijas datus, kopienas mobilizāciju, informācijas izplatīšanu. Līdz šim Boa Vista un Pacaraima ir atvērušas 13 pagaidu patversmes, kurās izvietoti vairāk nekā 6000 venecuēliešu. Maikao, Kolumbijā, pagaidu uzņemšanas centrs, kas tika atvērts 2019. gada martā, izveidots pēc valsts un vietējo iestāžu pieprasījuma, un sākotnēji tas varēja uzņemt 350 personas. UNHCR ir izveidojusi bērniem un mātēm barošanai ar krūti piemērotas telpas robežšķērsošanas vietās.
„Mums bija vajadzīgas septiņas dienas, lai sasniegtu Peru. Galu galā mums nebija ko ēst. Mēs centāmies paglabāt visu mūsu dēlam, bet arī viņš bija spiests pavadīt 24 stundas bez ēdiena. Viņam ir tikai trīs gadi.”
– Gerardo,venecuēliešu tēvs Perū
Ziņojumi un papildu informācija (angļu valodā):
- Regional Refugee and Migrant Response Plan for Refugees and Migrants from Venezuela (January–December 2019)
- Refugees and migrants from Venezuela top 4 million: UNHCR and IOM (7 June 2019)
- Death threats and disease drive more Venezuelans to flee (21 May 2019)
- Venezuelans risk life and limb to seek help in Colombia (5 April 2019)
- Emergency plan for refugees and migrants from Venezuela launched (14 December 2018)
- UNHCR and IOM chiefs call for more support as the outflow of Venezuelans rises across the region (23 August 2018)
- UNHCR ramps up response as Ecuador declares emergency (10 August 2018)
- Hunger, despair drive indigenous groups to leave Venezuela (7 August 2018)
- UNHCR Guidance Note on the Outflow of Venezuelans
- UNHCR Guidance Note on the Outflow of Venezuelans – Update I
- Inter-Agency Coordination Platform portal (R4V)