Solaf, 9: “Mani sauc Solafa. Es esmu no Bosras Sīrijā. Es atceros mūsu māju. Tā bija liela māja ar brūnām durvīm. Ārā bija dārzs ar olīvkokiem, citronkokiem, apelsīnu kokiem un ābelēm. Mēs audzējām baziliku, timiānu, kumelītes, pētersīļus, baklažānus un kartupeļus. Mūsu mājas jumtā trāpīja raķete, un mums vajadzēja doties gulēt uz mošeju. Pēc tam mošeja tika bombardēta, un mēs atbraucām uz Jordāniju.

Man diez ko nepatīk šajā nometnē. Šeit nav elektrības. Naktī mēs lietojam lampas ar saules baterijām, bet tās darbojas tikai pusstundu. Ja mums būtu elektrība, es gribētu skatīties televizoru… nē, es gribētu klēpjdatoru! Es gribētu skatīties televīziju klēpjdatorā. Kad es neesmu skolā, es spēlējos ar draugiem un sportoju. Es trenējos teikvando, lai varētu sevi aizstāvēt, kad tuvumā nav brāļa. Es jau gandrīz varu uztaisīt špagatu, tikai vēl mazliet jāpatrenējas.”

“Es gribētu doties uz Ameriku. Viens no mūsu radiniekiem reiz tur bija un man stāstīja, ka tur ir laba dzīve — lieli veikali un labas skolas. Es tur nokārtotu eksāmenus un saņemtu labas atzīmes. Es vēlos kļūt par ārsti un izārstēt diabētu. Kāpēc? Tāpēc, ka manai mammai ir diabēts. Es gribu palīdzēt savai ģimenei, jo viņi ir viss, kas man ir.”

Munafs (21) pietur savu māsu Solafu (9), kamēr viņa demonstrē savas Taekwon-do prasmes Azrakas bēgļu nometnē Jordānijā.

Sīrijas bēgle Solafa ar sajūsmu izrāda savu salikto puzli Azrakas bēgļu nometnes teltī. Viņas tēvs Ahmeds (49) un māte Ruvaida (44) kopā ar bērniem nolēma pamest Sīriju 2013. gadā.

Ruvaida (44) tur savu enerģisko meitu Solafu (9) sava konteinera priekšā Azrakas bēgļu nometnē. “Viņa vienmēr ir kustībā, nekad nevar viņu noturēt uz vietas.”

Sīrijas bēgle Solafa zīmē autofurgonā, kur viņa dzīvo kopā ar brāli un vecākiem Azrakas bēgļu nometnē. Tas, pēc kā viņa visvairāk ilgojas Sīrijā, ir viņas vectēvs.

Solafa kopā ar tēvu Ahmedu (49) dodas mājup no adīšanas nodarbības Somu baznīcas palīdzības organizācijā. Viņa apmeklē formālās un neformālās izglītības nodarbības Azrakas bēgļu nometnē.

Deviņgadīgā Solafa ir sīriešu bēgle, kas kopā ar vecākiem un vecāko brāli dzīvo Azrakas bēgļu nometnē Jordānijā. Viņa ir no Bosras pilsētas Sīrijas dienvidos, bet viņa kopā ar ģimeni bēga uz Jordāniju 2013. gadā pēc tam, kad raķešu uzbrukumā viņu māja tika daļēji iznīcināta. Solafa dzīvi atceras konfliktu Sīrijā. “Es atceros, kā raķete trāpīja pilsētas kapsētā un no zemes parādījās cilvēka vārdā Mousa līķis.”

Par spīti visam pārdzīvotajam Solafa ir dzīvespriecīgs un jauks bērns, kam patīk sportot kopā ar nometnē iegūtajiem draugiem un savas ģimenes nojumē likt puzles. Viņa labprāt palīdz savai mātei virtuvē un ātri izstāsta sava mīļākā ēdiena “Šiš barak” — jogurta mērcē pagatavotu jēra gaļas klimpu — recepti.

Konflikts Sīrijā ilgst jau vairāk nekā piecus gadus, un tas ir izraisījis pasaulē lielāko bēgļu krīzi — vairāk nekā 4,8 miljoni sīriešu ir aizbēguši uz Jordāniju un citām reģiona valstīm.

Parādiet savu solidaritāti #ar_bēgļiem Parakstiet mūsu petīciju — Parakstīt šodien

Uzturiet saziņu — Sekojiet mums: !