Lim Bol, 21: “Bēgļa dzīve ļoti atšķiras no dzīves savā valstī. Mājās es strādāju par ķīmijas skolotāju pamatskolā. Man šķiet aizraujoši palīdzēt cilvēkiem, jo tas veicina visas kopienas izaugsmi.

Bet, kad es ierados nometnē, es trīs mēnešus pavadīju dīkā bez darba. Kad bēgļu nometnē tika atvērta pamatskola, tika izsludināta vakance. Es pieteicos. Vispirms kļuvu par skolotāju, bet tagad esmu arī direktora vietnieks. Tas ir grūts darbs, bet tas ir labs darbs. Es atkal palīdzu cilvēkiem.”

“Pirms kara biju iecerējis studēt medicīnu. Ārsta darbs mani iedvesmo. Es joprojām ceru piepildīt savu sapni, bet vispirms man jāpabeidz mācības. Diemžēl šeit to nav iespējams izdarīt. Tas patiešām sabradā mūsu nākotni.”

[Video]

Lims ir no Dienvidsudānas. Kopš konflikta 2013. gadā no turienes uz kaimiņvalstīm ir aizbēguši 670 000 cilvēku. Vēl 1,7 miljoni cilvēku savā valstī ir palikuši bez pajumtes. Abi viņa vecāki ir miruši, bet viņa brālis atteicās pamest mājas, lai kopīgi bēgtu uz Etiopiju.

Gambelas bēgļu nometnē viņš ir viens pats. Kaut arī pamatvajadzības šeit ir nodrošinātas, viņš saka, ka visvairāk viņu nomāc tas, ka nācās pamest mācības. Kamēr viņš gaida iespēju iegūt vidējo izglītību, viņš strādā par skolotāju un direktora vietnieku vienā no nometnes pārpildītajām pamatskolām.

UNHCR palīdz Etiopijas varas iestādēm nodrošināt pamatizglītības ieguvi, bet finansējuma trūkuma dēļ vidējās izglītības līmenī iespējams mācīties tikai vienu gadu, nevis četrus, kā tas būtu nepieciešams. “Tas ir tiešām slikti,” saka Lims. “Es vēlos atgriezties savā valstī ar zināšanām, kā cilvēks, kas var palīdzēt citiem cilvēkiem.”

Parādiet savu solidaritāti #ar_bēgļiem Parakstiet mūsu petīciju — Parakstīt šodien

Uzturiet saziņu — Sekojiet mums: