Viņš sapņo radīt zāles, kas ārstētu vēzi.
Mojtabam bija 13 gadu, kad viņam nācās bēgt no Taliban.
Mojtaba, 22: “Ceļš uz Eiropu bija ļoti grūts. Man toreiz bija tikai 13 gadu. Ceļā es zaudēju savu vecāko brāli. Viņš noslīka ceļā no Turcijas uz Grieķiju. Pēc tam man ar visu vajadzēja tikt galā pašam. Visgrūtākais bija tas, ka nezināju, kam var uzticēties. Tomēr man paveicās. Austrijā es atradu ģimeni, kas mani atbalstīja un joprojām atbalsta. Tagad es universitātē studēju molekulāro bioloģiju.
Bērnībā es neko nezināju par zinātni. Es palīdzēju saviem vecākiem kopt laukus Gaznī provincē. Viņi bija zemnieki un audzēja kartupeļus, augļus un dārzeņus.
Visapkārt bija Taliban. Mēs kā hazareju minoritātes pārstāvji vienmēr bijām apdraudēti. Es jutos kā cietumā. Mēs nevarējām brīvi pārvietoties, un agri vai vēlu mums uzbruktu. Eiropa bija mūsu vienīgā cerība uz drošību.”
“Mana afgāņu ģimene tagad ir kopā ar mani, un es varu piepildīt savu sapni par vēža pētīšanu. Es vēlētos doties uz ārzemēm, lai iegūtu doktora grādu. Iespējams, uz Skotiju, jo tur ir lieliski smadzeņu speciālisti. Esmu apņēmies uzveikt vēzi.”
Mojtaba Tavakoli (22) aizbēga no Afganistānas, kad viņam bija 13. Tagad viņš studē molekulāro bioloģiju Vīnes Medicīnas universitātē Austrijā, īpašu uzmanību pievēršot vēža pētniecībai.
Mojtaba (22), kas tur savu jaunāko brāli Omidu Tavakoli (1), un viņu māte Rehanu Rahimi (46) savā ģimenes mājā. Ģimene atkārtoti apvienojās gadā.
Mojtaba strādā Vīnes Medicīnas universitātes laboratorijā. 13 gadu vecumā viņš kopā ar brāli aizbēga no talibiem, taču viņa brālis noslīka Egejas jūrā. Šobrīd, būdams medicīnas students, viņš sapņo reiz atrast zāles pret vēzi.
Tavakoli ģimene kopā bauda tradicionālās vakariņas. No kreisās puses: Mojtabas māte Rehana Rahimi (46), māsa Zahra Tavakoli (17), Mojtaba Tavakoli (22), brālis Omids Tavakoli (1) un tēvs Joma Ali Tavakoli (53)
Mojtaba (otrais no kreisās) kopā ar draugiem piknikā pie Vīnes Austrijā. “Es mīlu Vīni. Tā ir skaista pilsēta, un es tajā jūtos kā mājās.”
Mojtaba mācās vēlu vakarā savā istabā audžuvecāku mājā. Viņš cer iegūt doktora grādu vēža pētniecībā.
Mojtaba Tavakoli mācījās pamatskolā, kad 13 gadu vecumā viņam Taliban dēļ nācās bēgt no Afganistānas. Tagad viņam ir 22 gadi, viņš studē molekulāro bioloģiju Vīnes Medicīnas universitātē un nākotnē vēlas veikt vēža pētījumus. Tavakoli ģimene, kas pieder pie Afganistānā apspiestās hazareju minoritātes, divus no saviem dēliem 2006. gadā sūtīja ceļā uz Eiropu, lai paglābtos no Taliban. Kad vecākais brālis Morteza, kuram bija 18 gadu, noslīka Egejas jūrā, Mojtaba turpināja ceļu viens pats. Austrijā par viņu rūpējās un viņu atbalstīja austriešu pāris Mariona Veigla un Bernhards Vimmers.
Kad viņam tika piešķirts patvērums Austrijā, Mojtaba varēja pie sevis atvest savu afgāņu ģimeni. Vēl viens brālis — Mustafa — 2014. gadā Vīnē 12 gadu vecumā nomira no vēža.
Personiskais zaudējums un to cilvēku laipnība, kuri viņu atbalstīja, motivē Mojtabu.
“Esmu redzējis vairāk nekā cilvēki, kas ir divreiz vecāki par mani,” viņš saka. “Tāpēc esmu stingrs pret sevi un izmantoju iespējas, lai mana ģimene varētu ar mani lepoties.”
Parādiet savu solidaritāti #ar_bēgļiem Parakstiet mūsu petīciju — Parakstīt šodien
Uzturiet saziņu — Sekojiet mums:
More stories
Solafa un viņas ģimene aizbēga no kara Sīrijā
Viņai patīk sports, un viņa sapņo dzīvot Amerikā
Karmena kopā ar meitām bēga no vardarbības Kolumbijā
Karmena cer ar savu darbu iedvesmot citas sievietes
Bo Meha bēga no vardarbības Mjanmā
Viņa sapņo par labāku nākotni saviem mazbērniem