Kara, vardarbības un vajāšanas ietekmē piespiedu pārvietošana skar nepieredzēti lielu skaitu cilvēku
Syrian war orphans Mohammed Adlani (left), 8, and Mohammed Chami, 11, take a bus to school from the Islamic Charity Association Orphanage in Homs.
Kā norādīts ziņojumā, ko šodien publicēja UNHCR, ANO Bēgļu aģentūra, kara, vardarbības un vajāšanas rezultātā pasaulē vēl nebijis skaits cilvēku tiek piespiedu kārtā pārvietoti.
UNHCR jaunais ziņojums “Globālās tendences”, kas ir organizācijas nozīmīgākais gada apsekojums par pārvietošanas stāvokli, liecina, ka uz 2016. gada beigām visā pasaulē piespiedu kārtā bija pārvietoti 65,6 miljoni cilvēku, kas ir par apmēram 300 000 vairāk nekā gadu iepriekš. Tas kopā veido ievērojamu skaitu cilvēku, kam nepieciešama aizsardzība visā pasaulē.
Minētie 65,6 miljoni ietver trīs svarīgus komponentus. Pirmkārt, tas ir lielākais jebkad pieredzētais bēgļu skaits — 22,5 miljoni. No tiem 17,2 miljoni ir UNHCR pārraudzības sfērā, bet pārējie ir palestīniešu bēgļi, ko reģistrējusi mums radniecīgā organizācija UNRWA. Visvairāk bēgļu (5,5 miljoni) joprojām plūst no Sīrijas, tomēr par būtiskāko jauno bēgļu avotu 2016. gadā kļuva Dienvidsudāna, kur miera centienu postošā apslāpēšana tā paša gada jūlijā veicināja 739 900 cilvēku aizplūšanu līdz gada beigām (uz šodienu tie ir 1,87 miljoni).
Otrkārt, tā ir cilvēku pārvietošana viņu pašu valsts ietvaros; šādu cilvēku skaits uz 2016. gada beigām bija 40,3 miljoni, salīdzinot ar 40,8 miljoniem gadu iepriekš. Lai gan cilvēku pārvietošana Sīrijā, Irākā un joprojām arī Kolumbijas iekšienē bija lielākie iekšējās pārvietošanas gadījumi, iekšējās pārvietošanas problēma pastāv visā pasaulē un veido gandrīz divas trešdaļas no kopējā piespiedu pārvietošanas apjoma pasaulē.
Trešais komponents ir patvēruma meklētāji — cilvēki, kuri aizbēguši no savas valsts un meklē starptautisko aizsardzību bēgļu gaitās. Uz 2016. gada beigām patvēruma meklētāju skaits pasaulē bija 2,8 miljoni.
Tas viss veido kara un vajāšanas radītos cilvēku zaudējumus visā pasaulē — 65,6 miljoni nozīmē, ka vidēji viens no katriem 113 cilvēkiem ir pārvietots, — šo cilvēku ir vairāk nekā iedzīvotāju Lielbritānijā, kas ir 21. apdzīvotākā valsts pasaulē.
“Tas nekādā ziņā nav pieņemami un spēcīgāk nekā jebkad agrāk liecina par solidaritātes un kopīga mērķa nepieciešamību, lai novērstu un atrisinātu krīzes situācijas, kā arī kopīgiem spēkiem nodrošinātu, ka bēgļi, iekšēji pārvietotās personas un patvēruma meklētāji ir pietiekami aizsargāti un aprūpēti, kamēr tiek meklēti risinājumi”, norāda ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filippo Grandi. “Mums ir vairāk jādara šo cilvēku labā. Konfliktu plosītajā pasaulē ir nepieciešama apņēmība un drosme, nevis bailes.”
Viens no galvenajiem šajā ziņojumā ietvertajiem secinājumiem — jaunu pārvietošanas gadījumu skaits joprojām ir ļoti liels. No visā pasaulē pārvietotajiem 65,6 miljoniem cilvēku 2016. gadā tika pārvietoti 10,3 miljoni, un aptuveni divas trešdaļas no tiem (6,9 miljoni) bija cilvēki, kas bēg savas valsts ietvaros. Tas nozīmē, ka ik trīs sekundes tiek pārvietots viens cilvēks, — tas ir īsāks laika sprīdis par to, kas nepieciešams šī teikuma izlasīšanai.
Tajā pašā laikā bēgļu un iekšēji pārvietoto personu atgriešanās savās mājās apvienojumā ar citiem risinājumiem, piemēram, pārvietošanu uz trešām valstīm, nozīmē to, ka dažiem 2016. gads ir radījis izredzes uz situācijas uzlabošanos. Apmēram 37 valstis kopā ir uzņēmušas 189 300 bēgļus pārmitināšanai. Aptuveni pusmiljons citu bēgļu varēja atgriezties savās mītnes zemēs, un aptuveni 6,5 miljoni valsts iekšienē pārvietoto personu atgriezās savos dzimtajos reģionos, lai gan daudzi to darīja nebūt ne ideālos apstākļos ar visai neskaidrām izredzēm.
Lielākā daļa bēgļu (84 %) pasaulē 2016. gada beigās nonāca valstīs ar zemu vai vidēji augstu ienākumu līmeni, un trešdaļu bēgļu (4,9 miljonus cilvēku) uzņēma pasaules vismazāk attīstītās valstis. Šī nelīdzsvarotība atspoguļo vairākas problēmas, tostarp pastāvīgu vienprātības trūkumu starptautiskā līmenī jautājumos, kas skar bēgļu uzņemšanu, un daudzu nabadzīgu valstu tuvumu konfliktu reģioniem. Tas liecina arī par nepieciešamību valstīm un kopienām atbalstīt bēgļus un citas pārvietotās personas, lai tiem nodrošinātu pietiekamus resursus un atbalstu, kā trūkums var radīt nestabilitāti un ietekmēt dzīvību glābjošās humānās palīdzības darbu vai izraisīt atkārtotu pārvietošanu.
Sīrijas iedzīvotāji joprojām veido lielāko kopējo pārvietoto personu skaitu — 12 miljoni cilvēku (gandrīz divas trešdaļas no iedzīvotāju kopskaita) ir iekšēji pārvietoti vai aizbēguši uz ārvalstīm kā bēgļi vai patvēruma meklētāji. Neņemot vērā ieilgušo Palestīnas bēgļu situāciju, afgāņi joprojām ir otra lielākā grupa (4,7 miljoni), pēc kuras ierindojas irākieši (4,2 miljoni) un Dienvidsudānas iedzīvotāji (pasaulē visstraujāk pieaugošais pārvietoto personu skaits — līdz pērnā gada beigām 3,3 miljoni cilvēku bija atstājuši savas mājas).
Bērni, kas veido pusi no bēgļu kopskaita pasaulē, turpina nest nesamērīgu ciešanu slogu galvenokārt lielākas neaizsargātības dēļ. Traģiski, ka 75 000 patvēruma pieprasījumi tika saņemti no bērniem, kas ceļo vieni paši vai nošķirti no saviem vecākiem. Turklāt ziņojumā ir norādīts, ka pat šis skaitlis, visticamāk, neatspoguļo patieso situāciju.
UNHCR lēš, ka uz 2016. gada beigām vismaz 10 miljoni cilvēku palika bez pilsonības vai viņiem draudēja bezvalstniecība. Tomēr valdību reģistrētie dati, kas tika ziņoti UNHCR, ietvēra tikai 3,2 miljonus bezvalstnieku 74 valstīs.
Ziņojums “Globālās tendences” ir piespiedu pārvietošanas statistisks novērtējums, kurā nav ietvertas vairākas būtiskas tendences bēgļu jomā 2016. gadā. To skaitā ir gan patvēruma jautājumu lielāka politizēšana daudzās valstīs un pieaugoši ierobežojumi piekļuvei aizsardzības resursiem dažos reģionos, kā arī vairākas pozitīvas tendences, piemēram, vēsturiskais samits par bēgļiem un migrantiem 2016. gada septembrī un nozīmīgā Ņujorkas deklarācija, jaunā visaptverošā sabiedrības pieeja pārvietošanas pārvaldībai, ko uzsāka īstenot, izveidojot vispārēju sistēmu reakcijai ar bēgļu krīzi saistītos jautājumos (“Comprehensive Refugee Response Framework”), un uzņemošo valstu un resursus nodrošinošo valdību dāsnums pret bēgļiem un citām pārvietotajām personām.
UNHCR katru gadu sagatavo ziņojumu “Globālās tendences”, pamatojoties uz saviem datiem, kā arī no biroja partnera — Iekšējās pārvietošanas uzraudzības centra (“Internal Displacement Monitoring Centre”) — saņemtajiem datiem un valdību sniegtajiem datiem.
Kontakti presei:
Didzis Melbiksis
Preses koordinators
Office: + 46 (0)8 457 4869
Mobile: +46 (0)735 87 97 33