1954. gadā UNHCR saņēma Nobela Miera prēmiju par tā ārkārtīgi nozīmīgo darbu Eiropā. Jau neilgi pēc tam mums nācās saskarties ar nākamo vērienīgo ārkārtas situāciju.
1956. gadā Ungārijas revolūcijas laikā 200 000 cilvēku aizbēga uz kaimiņos esošo Austriju. Atzīstot ungārus par ‘prima facie’ bēgļiem, UNHCR īstenoja centienus, lai tos pārvietotu. Šī sacelšanās un tās sekas veidoja formu, kādā humānās palīdzības organizācijas nākotnē nodarbojās ar bēgļu krīžu risināšanu.
1960. gados notikusī Āfrikas dekolonizācija izraisīja pirmo no šā kontinenta daudzajām bēgļu krīzēm. Tāpat mēs turpmāko divu desmitgažu laikā palīdzējām cilvēkiem Āzijā un Latīņamerikā, kas bija zaudējuši saiknes ar dzimto zemi. 1981. gadā mēs saņēmām Nobela Miera prēmiju par palīdzības sniegšanu bēgļiem visā pasaulē.
21. gadsimta sākums ir pieredzējis, kā UNHCR palīdz lielās bēgļu krīzēs Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā. Tāpat mēs esam lūgti izmantot savu pieredzi, lai palīdzētu daudziem konfliktu dēļ valsts iekšienē pārvietotiem cilvēkiem, kā arī paplašināt savu lomu palīdzības sniegšanā bezvalstniekiem. Dažās pasaules daļās, piemēram, Āfrikā un Latīņamerikā 1951. gada Konvencija par bēgļa statusu ir stiprināta ar papildu reģionālajiem tiesību aktiem.
UNHCR tagad ir vairāk nekā 9700 darbinieku. Mēs strādājam pavisam 126 valstīs, un mūsu budžets, kas pirmajā gadā bija USD 300 000, 2015. gadā ir pieaudzis līdz USD 7 miljardiem. 2015. gadā mēs atzīmējām savu 65. gadadienu. Mūsu darbības mūža laikā mēs esam palīdzējuši vairāk nekā 50 miljoniem bēgļu veiksmīgi sākt jaunu dzīvi.