“Māksla Sociālām Pārmaiņām”: Pozitīva pieredze Latvijā iedvesmo zviedru apmācīt bēgļu jauniešus Norčēpingā
Salvadors Merlos, Riga
10 gadus pavadījis ceļojumos pa pasauli un vairāk nekā 20 gadus nostrādājis Latvijā, Karls šodien smeļas savā pieredzē, lai pozitīvi ietekmētu dzīvi 235 pusaudžiem no 20 dažādām valstīm, kuri nesen ieradušies Zviedrijā.
Karls pats savām acīm pieredzēja Padomju Savienības sabrukumu drīz pēc tam, kad viņš bija ieradies Rīgā. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas galvaspilsēta bija kultūras aktivitāšu epicentrs, un Karls izlēma tur palikt. Apmeties uz dzīvi Rīgā, viņš pavadīja nākamos 10 gadus, ceļojot un veidojot dokumentālās filmas visā pasaulē. Pēc tam viņš pārcēlās uz Liepāju, kas ir trešā lielākā Latvijas pilsēta. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Liepāja no militāras pilsētas pārveidojās par modernu ostas pilsētu. Kopā ar citiem māksliniekiem Karls nodibināja kultūras centru un pavadīja pilsētā vēl 10 gadus. Tas bija sapnis, kurš turpinājās līdz 2008. gadam, kad Latviju smagi skāra krīze. Karlam šie gadi ir spilgtā atmiņā kā pieredzes bagāts laiks, kurā viņam bija iespēja palīdzēt ļoti nabadzīgiem bērniem vecumā no sešiem līdz 18 gadiem. “”Māksla sociālām pārmaiņām” bija mūsu moto. Kultūras aktivitātes ļāva šiem bērniem izpaust savu identitāti, un arī tagad, 20 gadus vēlāk, es turpinu sazināties ar viņiem Facebook un redzu pozitīvas izmaiņas viņu dzīvēs,” stāsta Karls. Fotogrāfiju meistardarbnīcas, zīmēšanas stundas, teātra nodarbības, kā arī ēku atjaunošana bija dažas no aktivitātēm Liepājā. “Tas viss bija radošs process, kā, piemēram, teātris, kad jūs nojaucat barjeras un sākat sarunāties vienkārši kā cilvēciskas būtnes,” viņš piebilst.
Pēc atgriešanās Zviedrijā Karls 2013. gada oktobrī sāka pasniegt zviedru valodu 68 skolēniem Kungsgordas vidusskolā Norčēpingā. Tagad viņš ciešā sadarbībā ar 15 kolēģiem rūpējas par 235 patvēruma meklētājiem un bēgļiem no 20 dažādām valstīm, un grupai katru nedēļu pievienojas jauni cilvēki, īpaši no Sīrijas Arābu Republikas, Afganistānas, Somālijas un Eritrejas. “Valodas ievads” ir valsts programma, kas tiek piedāvāta patvēruma meklētājiem un bēgļiem Zviedrijā vecumā no 16 līdz 19 gadiem. Tās galvenais mērķis ir palīdzēt viņiem apgūt zviedru valodu. Savu pienākumu ietvaros Karls gādā, lai skolēniem būtu pieejami sporta klubi, teātra un dziedāšanas nodarbības. Tāpat viņš palīdz ar praktisku informāciju, piemēram, kā izņemt grāmatas bibliotēkā un kā labāk integrēties vietējās kopienās. Visās šajās lietās svarīgākais ir apgūt valodu. “Es visu laiku paturu prātā to, ko iemācījos Latvijā. Labi apgūta latviešu vai zviedru valoda ir pamatu pamats, lai vispār iekļautos sabiedrībā. Man pašam pagāja divi gadi, līdz varēju vairāk vai mazāk tekoši runāt latviski, un tad viss mainījās un visi mani pūliņi tika novērtēti ļoti augstu.”
Karls ir pavadījis 30 gadus dažādās valstīs, un viņaprāt pārmaiņas nav iespējamas bez motivācijas. “Ir daudz lietu, kas ir līdzīgas Latvijā un Zviedrijā, piemēram, cilvēku aizraušanās ar teātri un dziedāšanu. Arī cilvēku neskartā daba un miers. Taču ir arī kas daudz līdzīgāks starp tiem bērniem, ar kuriem es strādāju Latvijā, un manis aprūpētajiem bērniem Norčēpingā. Tas ir entuziasms, ar kādu viņi raujas mācīties un būt daļa no sabiedrības. Mana misija kā integrācijas trenerim ir motivēt viņus un atrast iespējas izmantot viņu milzīgo potenciālu,” viņš saka ar aizrautību skatienā.
Karls tagad organizē koncertu un izrāžu sēriju jūnijā, kas ļaus šiem skolēniem dalīties savā talantā ar vairāk nekā 3000 studentiem no Norčēpingas. “Un tas ir tikai sākums. Iekļaušanās ir divvirzienu process, kurā iegūst abas puses.”
Page 1 of 2
-
ANO Bēgļu aģentūras ziņojums izgaismo krīzi bēgļu bērnu izglītības jomā
12 Sep 2017Vairāk kā 3,5 miljoniem bēgļu bērnu vecumā no 5 līdz 17 gadiem nebija iespējas apmeklēt skolu pagājušajā akadēmiskajā gadā, saskaņā ar šodien publicēto ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) ziņojumu
-
Lai gan Eiropā nonākušo bēgļu un migrantu skaits samazinās, joprojām pieaug ziņojumi par vardarbību un nāvi ceļā uz Eiropu
25 Aug 2017Nupat izdots ANO Bēgļu aģentūras ziņojums atspoguļo kritumu 2017. gada pirmajā pusē to bēgļu un migrantu skaitā, kuri ierodas Eiropā. Taču, tā kā joprojām ierobežoti ir legālās imigrācijas veidi, šie cilvēki joprojām ir spiesti izmantot organizētos cilvēku kontrabandas un tirdzniecības tīklus, un rezultātā tiek pakļauti nāves un vardarbības riskam. Ziņojumā […]
-
Atvērtība. Cilvēcība. Drošība. Pasaules Bēgļu diena Rīgā
22 Jun 2017Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” un domnīca “PROVIDUS” sadarbībā ar ANO Bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas reģionālo biroju, Rīgas Ekonomikas Augstskolas Mediju centru un Sabiedrības integrācijas fondu atzīmēja Pasaules Bēgļu dienu 20.jūnijā, aicinot pasākuma apmeklētājus ļauties piedzīvojumiem, klausoties stāstos, dodoties virtuālā ceļojumā un nogaršojot Tuvo Austrumu ēdienus. Pasākuma ietvaros notika jau septītā […]
-
Kara, vardarbības un vajāšanas ietekmē piespiedu pārvietošana skar nepieredzēti lielu skaitu cilvēku
19 Jun 2017 -
Dzīvā bibliotēka Rīgā: Stāsti izpratnes veicināšanai
21 Apr 2017“Svarīgi ir tas, ka šiem cilvēkiem ir ko teikt, un ar šīm sarunām iespējams nojaukt mākslīgi uzcelto barjeru starp “mēs” un “viņi”, lai saredzētu kopīgo un vispārcilvēcisko,” kā teikts ielūgumā uz sarunu vakaru.
-
Latvija atbalsta ANO Bēgļu aģentūras reģionālo palīdzību Sīrijas krīzē.
17 Oct 2016Valdības ziedojums ANO Bēgļu aģentūrai EUR 50’000 apmērā Sīrijas konfliktā skartajiem uzskatāms ne tikai kā nozīmīgs labas gribas žests, bet arī kā Latvijas vēlme stiprināt starptautisko solidaritāti humānās krīzes un globālo pārmaiņu laikmetā.
-
Brīvprātīgie cīnās ar aizspriedumiem pret bēgļiem Latvijā
21 Jan 2016Kādreiz šajā vietā notika Baltijas un Krievijas aristokrātu saviesīgie pasākumi. Tagad Kaņepes kultūras centrā, elegantā mājā Rīgas centrā, skan priecīgu bērnu balsis.
-
UNHCR skatījums: “Bēglis” vai “migrants” – kurš ir pareizais vārds?
7 Sep 2015Medijos virsrakstos ik dienu parādās ziņas par to, ka pasaulē ir gandrīz 60 miljoniem piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku, un par laivām, kuras šķērso Vidusjūru. Arvien biežāk mēs redzam, ka medijos un publiskajās diskusijās pamīšus tiek lietot termini “bēglis” un “migrants”. Taču vai starp šiem diviem vārdiem ir kāda atšķirība, un vai tas ir svarīgi?
Jā, šeit ir atšķirība, un tas ir svarīgi. Šiem diviem terminiem ir skaidras un atšķirīgas nozīmes, un tos jaucot rodas problēmas abām grupām.
Izskaidrojums tam ir sekojošs.
-
Valodas prasme ir pamatnoteikums, lai kļūtu par Latvijas pilsoni
14 Aug 2015“Es esmu vecs, varbūt pat pārāk vecs,” saka Georgijs, atbildot uz jautājumu par to, cik viņam gadu. Viņš ir nodzīvojis Latvijā visu dzīvi, tomēr ir viens no 262 622 nepilsoņiem šajā valstī un ir tikko kā pabijis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rīkotajā konsultācijā par naturalizācijas procesu.
-
Vidusjūras krīze 2015. gada sešos mēnešos: augstākais pieredzētais bēgļu un migrantu skaits
2 Jul 2015Lielākā daļa no 137 000 cilvēkiem, kuri 2015. gada pirmo sešu mēnešu laikā šķērsoja Vidusjūru, glābās no kara, konfliktiem vai vajāšanām, kas padarīja Vidusjūras krīzi par galvenokārt bēgļu krīzi, tā secināts šodien publicētā ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) ziņojuma.