Viņa sapņo par labāku nākotni saviem mazbērniem.
Bo Meha bēga no vardarbības Mjanmā.
Bo Meha, 78 years old: Es apprecējos ļoti jauna. Mani vecāki vienojās par precībām. Pirms kāzām mēs nebijām tikušies. Viņš teica, ka esmu ļoti tieva, bet es teicu, ka viņš ir glīts un vīrišķīgs. Mēs smējāmies, bet pēc šiem pirmajiem vārdiem mēs kautrējāmies iet kopā.Mūsu dzīvē ir bijuši gan labi, gan slikti laiki. Kad kaujas tuvojās mūsu ciemam, mums nācās doties prom. Karavīri visu nodedzināja, un mēs zaudējām visu, kas mums piederēja. Daudzi no mums šķērsoja kalnus un upes. Mēs paņēmām grozu ar katlu, cirvi, oglēm un 30 krūzēm rīsu. Es nesu bērnus un bēgu. Viņi uzauga bēgot un kļuva pieauguši nometnē Taizemē.”
“Kad mums nācās bēgt, tikko bija piedzimusi jaunākā meita. Kad viņa bija maza, es gribēju, lai viņa iet skolā un saņem izglītību, bet tas nebija iespējams. Tagad es dzīvoju kopā ar viņu un saviem mazdēliem, kuri apmeklē nometnes skolu. Es par to priecājos. Es ceru, ka viņi turpinās mācības un būs izglītoti. Es gribu, lai viņi ir kā jūs (norāda uz UNHCR darbiniekiem).
Man likās, ka drīz pēc bēgšanas varēsim atgriezties savā ciemā. Bet tas nebija iespējams. Šajā nometnē mēs dzīvojam jau aptuveni 20 gadu.”
Bo Meha (77) ar saviem mazdēliem Ko Rehu (10) un Taju Rehu (5) pie Ban Mai Nai Soi bēgļu nometnes, kas atrodas aptuveni divus kilometrus no Taizemes–Mjanmas robežas.
Bo Meha (77, priekšplānā) pastaigājas ar draudzenēm Klo Mehu (pa labi) un O Mehu (pa kreisi) Ban Mai Nai Soi bēgļu nometnē.
Bo Meha ir paveca karenu tautas sieviete, kas kā bēgle dzīvo Ban Mai Nai Soi nometnē Taizemes ziemeļos. Viņa joprojām valkā tradicionālo apģērbu un rotaslietas, ko viņa paņēma līdz, pametot savu dzimteni Mjanmā.
Bo Meha (77) vēro, kā viņas meita Preja Meha un mazdēls Tajs Rehs (5) gatavo maltīti būdā, kur viņi visi kopā dzīvo Ban Mai Nai Soi bēgļu nometnē.
Bo Meha (77) ar savu mazdēlu Tajs Rehs (5) veic sīkus mājas darbus pie būdas, kur viņa dzīvo kopā ar meitu. Ban Mai Nai Soi bēgļu nometni viņa sauc par mājām jau 18 gadus.
Bo Meha (77) sēž mājas durvīs, kur viņa dzīvo kopā ar saviem bērniem un mazbērniem Ban Mai Nai Soi bēgļu nometnē. Viņas mazbērni ir dzimuši nometnē — trīs viņas ģimenes paaudzes ir spiestas dzīvot ieilgušā izvietošanas situācijā.
Bo Meha (pa labi) tīra rīsus kopā ar Klo Mehu (pa kreisi) Ban Mai Nai Soi bēgļu nometnē. Līdzīgi kā lielākā daļa šeit dzīvojošo bēgļu viņa kopā ar vīru un sešiem bērniem lauzās caur džungļiem, šķērsojot upes un nakšņojot mežā, un visu savu iedzīvi nesa uz muguras.
Bo Mehai patīk dziedāt karenu tradicionālās dziesmas, kad viņa gatavo savai ģimenei vakariņas. Viņai arī patīk stāstīt par savu vīru, kurš pagājušogad nomira, tā arī nepiepildījis sapni par atgriešanos mājās. Daudzi no viņas bērniem un mazbērniem ir pārvietoti uz trešajām valstīm. Viens no viņas mazdēliem pirms došanās prom teica: “Es par tevi rūpēšos, būdams Amerikā, un kādudien atgriezīšos tevi apciemot.” Bo Meha atsakās doties prom. Viņa nevēlas doties prom no vīra kapavietas, kura atrodas nometnes rietumu daļā, jo tā ir vistuvāk dzimtajam ciemam Mjanmā, — tas ir tepat aiz robežas, bet neaizsniedzams.
Bo Mehai tagad ir 77 gadi. No Kajas štata Mjanmā viņa aizbēga 1996. gadā. Ir pagājuši astoņpadsmit gadi, un viņas karenu ģimenes trīs paaudzes joprojām dzīvo Bānmainaisoi bēgļu nometnē Taizemes ziemeļos. Taizemē esošie karenu bēgļi no Mjanmas ir viena no ilgstošākajām bēgļu situācijām pasaulē.
Parādiet savu solidaritāti #ar_bēgļiem Parakstiet mūsu petīciju — Parakstīt šodien
Uzturiet saziņu — Sekojiet mums:
More stories
Mojtabam bija 13 gadu, kad viņam nācās bēgt no Taliban.
Viņš sapņo radīt zāles, kas ārstētu vēzi
Solafa un viņas ģimene aizbēga no kara Sīrijā
Viņai patīk sports, un viņa sapņo dzīvot Amerikā
Karmena kopā ar meitām bēga no vardarbības Kolumbijā
Karmena cer ar savu darbu iedvesmot citas sievietes